Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Mazākais Koipera joslas objekts Habla skatījumā (2087/0)


Publicēts: 17.12.2009

Izmantojot NASA Habla teleskopu, ir izdevies atklāt mazāko objektu, kāds ir saskatīts redzamās gaismas spektrā, un atrodas Koipera joslā - ledus atlūzu gredzenā, kas meklējams Saules sistēmas nomalē aiz Neptūna orbītas.

Jaunatklātā objekta diametrs ir aptuveni 1 kilometrs un tas atrodas aptuveni 6,7 miljards kilometru attālumā no Zemes. Iepriekšējais rekordists bija aptuveni 50 reizes lielāks.

Šis ir pirmais novērojums, kurā izdevies apstiprināt komētas izmēru lieluma objektu esamību Koipera joslā. Šādiem objektiem savstarpēji saduroties notiek Koipera joslas attīstība.

Objekta, kuru izdevās atklāt ar Habla teleskopu, zvaigžņlielums ir 35, kas ir aptuveni 100 reizes blāvāks objekts nekā Habls spēj ieraudzīt tiešā veidā.

Kā gan Habla teleskopam izdevās ieraudzīt tik niecīgu objektu?

Habla teleskopam ir trīs optiskie instrumenti - vadības sensori jeb FGS, kas nodrošina ārkārtīgi precīzu informāciju par teleskopa orientāciju kosmosā. Sensori izmanto tā dēvētās "vadzvaigznes". Sensori izmanto gaismas viļņveida dabu, lai precīzi noteiktu spīdekļa atrašanās vietu.

Hilkei Šlihtingai no Kalifornijas tehnoloģiju institūta izdevās atrast šo objektu FGS sistēmas bāzē. FGS sensori ir tik jutīgi, ka tie spēj reģistrēt pavisam niecīgu objektu, ja tas šķērso tā dēvēto "vadzvaigzni". Tas rada īslaicīgu aptumsumu un specifisku difrakcijas signālu FGS datos, kad tālākās zvaigznes gaisma tiek apliekta ap priekšplānā esošo Koipera joslas objektu.

Zinātnieku grupa nolēma izanalizēt 4,5 gadus ilgu posmu FGS datos. Šajā periodā Habla teleskops 12 000 stundas ir lūkojies uz debesu apgabalu, kas atrodas 20o slīpumā no Saules sistēmas ekliptikas plaknes, kur arī atrodas lielākā daļa Koipera joslas objektu. Kopumā tika veikta analīze 50 000 vadzvaigžņu.

Izpētot visu datubāzi, Šlihtinga atklāja vienu 0,3 sekunžu ilgu aptumsumu. Viņi pieņēma, ka Koipera joslas objektam ir raksturīga riņķveida orbīta, kas ir savērsta 14o slīpumā atiecībā pret ekliptikas plakni. Attālums līdz objektam tika noteikts, ņemot vērā aptumsuma ilgumu. Savukārt, zvaigznes gaismas satumšinājuma pakāpe tika izmantota, lai noteiktu objekta izmēru. "Tas bija aizraujoši, atrast kaut ko tādu FGS datos," teica Šlihtinga.

Habla teleskopa novērojumi liecina, ka ap daudzām tuvākajā apkārtnē esošajām zvaigznēm ir Koipera joslai līdzīgi veidojumi, kas ir pārpalikumi no planētu veidošanās procesa. Tiek uzskatīts, ka planētu sistēmas evolūcijas gaitā objekti šajās atlūzu joslās saduras un sadalās arvien mazākos gabalos.

Šlihtingas komandas atklājums ir vēl viens pierādījums Habla teleskopa lieliskajām iespējām. Zinātnieki ir nolēmuši veikt visu FGS datu analīzi, kas ir pieejami kopš 1990. gada starta.

HubbleSite

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE