Zibens uz Marsa
Publicēts: 19.06.2009
Plānojot nākotnes lidojumus uz Marsu, būs jādomā ne tikai par putekļu vētrām, bet arī par zibeni. Mičiganas universitātes zinātnieki apgalvo, ka ir atraduši tiešus pierādījumus zibens eksitencei uz sarkanās planētas.
"Mēs uz Marsa novērojām spēcīgas un pēkšņas elektriskās izlādes lielas putekļu vētras laikā," pastāstīja profesors Kriss Ruffs. "Protams, lietus ar šīm izlādēm nav saistīts."
Lai arī sarkanās planētas negaisi nenes lietu, zibens eksistence uz Marsa ir ļoti svarīgs pagrieziena punkts.
"Tas ietekmē atmosfērā notiekošos ķīmiskos procesus, apdzīvojamību un sagatavošanos cilvēku misijām. Zibens var iespaidot pat dzīvības izcelšanos, kā tika demonstrēts 1950tajos gados veiktajos eksperimentos," teica profesors Niltons Renno.
Atklājumi tika izdarīti, izmantojot modernu mikroviļņu uztvērēju, kuru izstrādāja U-M kosmosa fizikas izpētes laboratorija. Šis uztvērējs, kas spēj atšķirt termālas izcelsmes starojumu no tāda, kura izcelsme nav saistīta ar siltuma procesiem, reģistrēja Marsa mikroviļņu starojumu katru dienu piecas stundas no 2006. gada 22. maija līdz 16. jūnijam.
2006. gada 8. jūnijā tika novērots neparasta rakstura, ne-termiskas izcelsmes starojums. Tad tika reģistrēta arī spēcīga putekļu vētra. Tā bija vienīgā reize, kad tika reģistrēts ar siltumu nesaistīts starojums, kas liecina par zibens esamību.
Zinātnieki rūpīgi izanalizēja datus, lai noteiktu šīs aktivitātes spēku, ilgumu un frekvenci un pārbaudītu visus iespējamos šāda starojuma avotus. Izpētes rezultātā tika secināts, ka putekļu vētrā bija vērojams zibens.
Šis darbs saskan ar augsnes mērījumu datiem, kurus pirms 30 gadiem veica Viking nosēšanās modulis. Tobrīd zinātniekiem radās aizdomas, ka Marsa vētras varētu būt elektriski aktīvas tāpat kā vētas uz Zemes. Tomēr šo hipotēzi nevarēja pārbaudīt. 2006. gadā tika veikta teorētiskā modelēšana un laboratorijas eksperimenti, kuros netika iegūti tieši pierādījumi, ka uz Marsa varētu eksistēt zibens.
"Marss turpina mūs pārsteigt. Katru reizi, kad mēs palūkojamies uz sarkano planētu, mēs gūstam jaunas zināšanas," pastāstīja Maikls Sanders no NASA JPL.
University of Michigan
dzimmijs13 tieši 20.06.2009 domāja šādi:
ASV zinātnieki uz Marsa atklājuši sena ezera pēdas, kas radījis jaunas cerības, ka uz "sarkanās planētas" pirms miljardiem gadu bijusi dzīvība.--------------------------------------------------------------------------------
Marsa ezers
3,4 miljardus gadu senais ezers bijis 207 kvadrātkilometrus liels un līdz 500 metru dziļš, paziņoja Kolorādo universitātes pētnieku komanda.
"Šīs ir pirmās skaidrās liecības par krasta līniju uz Marsa," jaunākajā "Geophysical Research Letters" izdevumā raksta zinātniskais līdzautors Gaetāno di Ahille. "Krasta līniju identificēšana un esošie ģeoloģiskie rādītāji ļauj mums aprēķināt ezera lielumu un tilpumu, un tas radies aptuveni pirms 3,4 miljardiem gadu."
Attēlu analīze parādījusi, ka ūdens izgrauzis kanjonu un pēc tam atradis ceļu uz ieleju, kurā palikuši nogulumi.
"Krasta līniju atrašana mums ir kā sava veida Svētais Grāls," paziņoja docents Braiens Hineks, piebilstot, ka ezers pastāvējis laikā, kad Marss bija vēss un sauss. "Šis atklājums pierāda ne tikai to, ka uz Marsa bijusi izturīga ezeru sistēma, bet arī mums parāda, ka ezers veidojies pēc tam, kad beidzies siltais un mitrais periods."
Zinātnieki uzskata, ka senākais Marsa reljefs veidojies siltajā un mitrajā ērā pirms 4,1 līdz 3,7 miljardiem gadu, kad planētu bombardēja lieli meteorīti.
Jaunatklātais ezers, domājams, radies 300 miljonus gadu pēc siltās un mitrās ēras beigām.
Zinātnieki uzskata, ka deltas līdzās ezeram varētu arī saturēt noslēpumus par iespējamo agrāko dzīvību uz Marsa, jo uz Zemes šādās vietās radušies dzīvības iedīgļi.