Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Vētrainais Marss (472/0)


Publicēts: 25.07.2018

Vētru medības ir pacietības un veiksmes spēle gan te uz Zemes, gan uz Marsa. Sarkanās planētas gadījumā šis gads ir izrādījies veiksmīgs. Kopš 2018.gada 20.jūnija tur plosās globāla putekļu vētra. Šāda apmēra fenomeni ir novērojami reizi sešos līdz astoņos gados. Zinātniekiem pagaidām nav skaidrs, kāpēc un kā šādas vētras veidojas un attīstās. Ko gan šī vētra ir atnesusi?

NASA Marsa izpētes visurgājējam Opportunity tas nozīmē ne tikai redzamības samazināšanos, bet arī būtisku enerģijas trūkumu, jo šis visurgājējs izmanto Saules enerģiju. Kopš 18.jūnija Opportunity ir apklusis un atliek tikai cerēt, ka pēc vētras norimšanas tas atkal turpinās darbu. Par laimi putekļi ne tikai samazina visurgājēja Saules baterijām pieejamo enerģijas apjomu, bet nodrošina arī to, ka naktīs temperatūra nenokrītas zem kritiskās robežas. Tomēr 15 gadus vecā aparāta liktenis vēl nav skaidrs. Vētras saceltie putekļi varētu nosēsties pēc vairākām nedēļām vai pat mēnešiem. Ņemot vērā iepriekšējo globālo vētru laikā iegūtos datus, zinātnieki cer, ka septembra sākumā dūmaka būs tik daudz izklīdusi, ka Opportunity varēs uzlādēt akumulātorus un sazināties ar Zemi.

Jāņem gan vērā, ka, lai arī vētra norims, Opportunity Saules paneļus klās putekļu kārtiņa, kas pagarinās laiku, kāds nepieciešams enerģijas uzkrāšanai. Kāda vēja pūsmiņa nenāktu par ļaunu, bet šī palīdzība ir neprognozējama.

Kamēr Opportunity komanda tur īkšķus par savu lolojumu, pārējās Marsa izpētes komandas "ķer izdevību" un pēta milzīgo vētru. No orbītas to vēro Mars Reconnaissance Orbiter (MRO), Mars Odyssey un MAVEN, bet Curiosity - atrodoties uz virsmas.

Mars Odyssey komanda izmanto THEMIS instrumentu, lai pētītu virsmas un atmosfēras temperatūru, kā arī analizētu, cik daudz putekļu ir atmosfērā. Tas ļauj vērot, kā putekļu vētra attīstās. THEMIS instruments veic novērojumus biežāk nekā parasti. Pirms vētras dati tika vākti reizi desmit dienās, bet tagad divas reizes nedēļā. Viens no jautājumiem, uz kuru zinātnieki cer iegūt atbildi ir, kā šīs vētras no lokālām parādībām pārvēršas par visu planētu aptverošu fenomenu.

MRO vētras izpētē izmanto divus instrumentus. Katru dienu MARCI kamera pēcpusdienā fotografē visu planētu, iegūstot datus, kas palīdz sekot līdzi vētras attīstībai. Savukārt ar MCS instrumentu tiek mērīta temperatūra dažādos atmosfēras slāņos. Līdzīgi kā Zemes gadījumā atmosfēras temperatūras svārstības var izmainīt vēju virzienu un stiprumu, kā arī mainīt visas atmosfēras cirkulāciju. Savukārt vēja pastiprināšanās var pacelt augšup atmosfērā vēl vairāk putekļu. MARCI un MCS dati sniedz detalizētu ieskatu vētras struktūrā - kur gaiss ceļas augšup un kur tas slīd lejup, kā globālās vētras temperatūras atšķiras no agrāk novērotajām lokālajām vētrām.

Īpaši priecīgi par vētru ir MAVEN komanda, kuri to vien gaidīja, kad beidzot sāksies globālā putekļu vētra. MAVEN nepēta pašu vētru, bet gan to, kā tā ietekmē Marsa atmosfēras augšējos slāņus vairāk kā 100 km augstumā, kur putekļi nemaz nenokļūst. MAVEN misijas lielais mērķis ir labāka izpratne par Marsa atmosfēras izmaiņām kopš planētas dzimšanas līdz mūsdienām. MAVEN, kas sāka darbu 2014.gadā, ir palīdzējis noskaidrot, ka lielāko daļu atmosfēras no Marsa aizpūta Saules vējš 3,5 līdz 4 miljardu gadu senā pagātnē. MAVEN komanda cer noskaidrot, kā atmosfēras aizplūšanu ietekmē šādas putekļu vētras.

Curiosity ir vienīgais vētras pētnieks, kas atrodas uz virsmas un izbauda to personīgi. Tā kā šī mobilā laboratorija izmanto radioktīvos izotopus kā enerģijas avotu, tad tai tumšākas debesis nesagādā grūtības. Curiosity ir vairākas kameras (MastCam, ChemCam un REMS), kas palīdz analizēt putekļu daļiņu koncentrāciju un izmērus.

Putekļu vētru novēro arī Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) kosmiskais aparāts Mars Express, kurš fotografē Marsu gan ar augstas izšķirtspējas fotokameru, gan ar tā dēvēto "webkameru", kuras fotografētie attēli ir pieejami īpašā vietnē.

Kamēr dažādie instrumenti mēģina izprast globālās putekļu vētras rašanos un attīstību, iedzīvotāji uz Zemes var vērot sarkanīgo planētu naksnīgajās debesīs. Latvijā tā redzama ne pārāk augstu virs dienvidu horizonta. Labākais laiks novērojumiem ir ap pusnakti un vēlāk. Tomēr teleskopiski Marss šogad nav pārāk interesants. Novērojumu kvalitāti samazina ne tikai tā atrašanās ļoti tuvu horizontam, bet arī putekļu vētra, kas neļauj saskatīt virsmas veidojumus. Tomēr arī šāds Marss ir īpašs - ar planētas mēroga putekļu vētru, kuru negadās novērot katru gadu.

NASA JPL, ESA

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE