Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Vai Zemes roboti iznīcina dzīvību uz Marsa? (3292/0)


Publicēts: 25.05.2009

Kādēļ uz Marsa joprojām nav atklāta dzīvība? Jā, pilnīgi iespējams, tā ļoti rūpīgi slēpjas. Varbūt, ka Marss vispār nav planēta, kur eksistē dzīvība. Šobrīd ir uzradusies jauna versija - Zemes roboti netīšām iznīcina dzīvību paņemtajos paraugos. Tā vietā, lai identificētu organiskās molekulas, tie tās vienkārši sadedzina.

1976. gadā daudzu cilvēku cerības atrast dzīvību uz Marsa sabruka, kad nevienam no Viking moduļiem neizdevās atrast pat ne vismazāko organisko molekulu pikucīti. "Iespējams, ka tas bija viens no iemesliem, kādēļ aptuveni 20 gadus nebija nevienas nolaišanās ekspedīcijas uz Marsu," teica Džefs Mūrs no Ames izpētes centra Kalifornijā.

Rezultāti radīja daudz jautājumu. Pat pieņemot, ka uz Marsa nekad nav pastāvējusi dzīvība, komētām un asteroīdiem, kas šad tad sarētoja sarkano planētu, vajadzēja atgādāt turp vismaz dažas organiskās molekulas.

Daži zinātnieki piedāvāja versiju, ka organiskās vielas ir iznīcinājis ūdeņraža peroksīds. Pagājušā gadā statiskā laboratorija Phoenix, kas arī neatrada organisko vielu klātbūtni, atklāja Marsa augsnē kaut ko tādu, kas iespējms palīdz slēpties organiskajām vielām - perhlorātus.

Zemās temperatūrās perhlorāti ir relatīvi nekaitīgi. Kad tos uzkarsē līdz dažiem simtiem grādu pēc Celsija, tie izdala daudz skābekļa, kuram ir tendence aizdedzināt visu, kas vien ir degošs tuvākajā apkārtnē.

Ko darīja Viking un Phoenix? Uzkarsēja augsnes paraugus, cerībā ieraudzīt organisko vielu pēdas gāzveida stāvoklī. Duglas Mings no NASA Džonsona kosmosa centra Hjūstonā pamēģināja veikt tādu pašu augsnes analīzi uz Zemes, imitējot Marsa augsnes sastāvu, bet pievienojot tam organiskās vielas. Visas organiskās vielas vienkārši sadega.

Dzelzs oksīdi arī iespējams apgrūtina organisko molekulu noteikšanu, bet šobrīd perhlorāti ir visefektīvākie kandidāti dzīvības pazīmju slēpšanā. Tā uzskata Kriss Makejs no Ames centra. Pat ja organisko vielu koncentrācija paraugā būtu dažas tūkstošdaļas, gan Viking, gan Phoenix nebūtu tās pamanījis. "Mēs skatījāmies ar nepareizām metodēm," piebilda Makejs.

Džefrijs Bada no Kalifornijas universitātes piekrīt, ka ir vajadzīga jauna pieeja. Viņš vada jauna instrumenta izstrādi, kas dosies uz Marsu ESA projekta ExoMars ietvaros. Šo instrumentu, kas startēs 2016. gadā, ir nosaukuši par Urey. Tas spēs noteikt organisko vielu klātbūtni, pat ja to koncentrācija būs ārkārtīgi niecīga. Labās ziņas ir tās, ka lai arī Urey karsēs paraugus, tas to darīs ūdens klātbūtnē, lai organiskās molekulas netiktu sadedzinātas.

New Scientist

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE