ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Sarkanās planētas Ziemeļu okeāns


Publicēts: 23.11.2009

Nevienu vairs neizbrīna apgalvojumi, ka uz Marsa tagad ir ūdens, ka uz sarkanās planētas reiz ir bijušas upes, ezeri un, iespējams, pat jūras un okeāni. Ziemeļu Ilinoisas universitātes zinātnieki ir izveidojuši vēl detalizētāku Marsa ūdeņainās pagātnes karti, kurā iezīmējas Ziemeļu okeāna kontūras.

Jaunajā modelī redzams, ka Marsa ieleju tīkls ir bijis vēl plašāks un garāks, nekā agrāk tika uzskatīts. Visblīvākais ieleju tīkls veido tādu kā jostu ap sarkanās planētas ekvatoriālajiem un vidējiem dienvidu platumu grādiem, kas saskan ar jau pieņemtajiem klimata modeļiem, kuros ir ietverti nokrišņi un okeāns, kas nosedz lielāko daļu Marsa ziemeļu puslodes.

"Visi pierādījumi, kas savākti analizējot ieleju tīklu, norāda uz konkrētu klimata modeli, kas pastāvējis uz Marsa senatnē," pastāstīja pētījuma dalībnieks profesors Vei Lou. "Tajā ir bijuši nokrišņi un okeāns, kas pārklājis praktiski visu ziemeļu puslodi jeb 1/3 daļu no planētas."

"Plašāks un garāks ieleju tīkls norāda, ka senatnē uz Marsa visticamāk ir lijis lietus, kā arī ieleju tīkljuma joslas izvietojums norāda uz lielu okeānu ziemeļus," skaidroja pētījuma līdzautors Tomass Stepinskis.

Marsa ieleju sistēmas atgādina upju tīklojumu uz Zemes. Tas norāda uz iespēju, ka sarkanās planētas klimats reiz bijis siltāks un mitrāks.

Kopš Mariner 9 atklāja ieleju tīklu 1971. gadā, zinātnieki ir izvirzījuši divas iespējamās ieleju tīkla izcelsmes hipotēzes. Viena no tām ir saistīta ar virzsemes ūdens erozijas procesiem, kas norādītu uz nokrišņiem. Otra versija ir pazemes ūdeņu iedarbība jeb izskalošanu. Šis process var notikt arī vēsākos un sausākos apstākļos.

Marsa un Zemes upju tīkla blīvuma atšķirības līdz šim bija ietekmīgākais arguments idejai, ka eroziju radījis tekošs virszemes ūdens. Lou un Stepinska pētījumi norāda, ka sarkanās planētas un Zemes upju tīklojuma blīvums tomēr nav tik dažāds.

"Tagad ir grūti iebilst pret tekoša ūdens radītu eroziju uz Marsa kā galveno ieleju tīkla rašanās mehānismu," teica Lou. "Kad jūs aplūkojat visu planētu, ir redzams, ka ieleju tīklojuma blīvums ir zemāks nekā uz Zemes, bet konkrētos apgabalos ieleju tīklojuma blīvums ir samērojams ar upju tīklojuma blīvumu uz Zemes. Tas norāda, ka ielejas radušās nokrišņu radītas erozijas rezultātā."

Zinātnieki ir atjaunojuši visas planētas ieleju tīkla karti, izmantojot algoritmu, kas analizē NASA mākslīgo pavadoņu topogrāfiskos attēlus un identificē ielejas pēc unikālajām U-veida pazīmēm.

"Pirms tam globālā ieleju tīklojuma karte bija radīta 1990-tajos gados, izmantojot attēlus un zīmējot ieleju tīklojumu virs tiem, tādēļ tā nevar tikt uzskatīt par korektu un aktuālu datu avotu," teica Stepinskis. "Mūsu karte tika radīta daļēji automātiski, kur algoritms izmantoja topogrāfiskos datus, lai atpazītu ieleju tīklojumu."

Tieši Stepinskis izstrādāja algoritmu ieleju atpazīšanai. "Pamatideja ir atzīmēt veidojumus, kuriem piemīt raksturīgā U-veida forma, kas ir tipiska ieleju pazīme. Ielejas tiek kartētas tikai tad, ja tās atpazīst algoritms."

Marsa virsmai ir raksturīgas zemienes, kas pārsvarā sastopamas ziemeļu puslodē, un augstienes, kas atrodas dienvidu puslodē. Ņemot vērā šo topogrāfiju, ir skaidrs, ka ūdens uzkrāsies ziemeļu puslodē, kur virsmas pacēlums ir zemāks nekā pārējās planētas daļās, tādejādi veidojot tur okeānu.

"Šāda milzu okeāna gadījumā uz planētas sauszemes lielākoties valdīja sauss kontinentāls klimats," teica Lou. "Šāds okeāns izskaidrotu kādēļ ieleju tīklojumam ir vērojama dienvidu robeža. Tālākie dienvidu reģioni varēja saņemt mazāk nokrišņu, tādēļ tur neviedojās ieleju tīklojums. Tas izskaidro arī faktu kādēļ ielejas no ziemeļiem uz dienvidiem paliek arvien seklākas. Lietus visticamāk bija sastopams virs okeāna un tam tuvākajiem reģioniem, kas saskan ar ieleju tīklojuma blīvo apgabalu, kas redzams mūsu izveidotajā kartē."

Northern Illinois University

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!