Sakņudārzs uz Marsa
Publicēts: 27.06.2008
Jā, droši, kad dosieties uz Marsu, paņemiet līdzi rāceņu sēklas. Kā izrādās, sarkanās planētas augsne ir ļoti līdzīga tai, kādu varam atrast uz Zemes. Atliek tikai uzzināt, vai Marsa dārznieki neprotestēs, ja mēs ar saviem tupeņiem un kāļiem pārvāksimies turp.
Mums jau labi pazīstamā Phoenix laboratorija ir sagādājusi vēl vienu sensāciju - Marsa augsnes ķīmiskais sastāvs ir ļoti līdzīgs Zemes augsnes sastāvam, kā arī tās skābums nav šķērslis dzīvības pastāvēšanai. Rezultāti tika iegūti pēc sākotnējām augsnes paraugu analīzēm tā saucamajā "slapjajā laboratorijā" jeb MECA (Mikroskopijas, elektroķīmijas un vadītspējas analizātors). Lai arī jāturpina paraugu analīze, zinātnieki uzskata, ka viņi ir "vinnējuši loterijā".
MECA veiktā analīze ir pirmā slapjā ķīmisko vielu izpēte ārpus Zemes. Iegūtie rezultāti tiešā veidā atbild uz jautājumu - vai uz Marsa var pastāvēt dzīvība? Analīzei tika paņemts augsnes paraugs no aptuveni 2 cm dziļuma. Pati analīze ilgst divas dienas, bet pirmie dati jau ir nosūtīti uz Zemi un tie ir patiesi brīnišķīgi. Šobrīd ir pabeigti aptuveni 80% no analīzes. Phoenix statiskajā laboratorijā atrodas vēl trīs "slapjās laboratorijas" šūnas, kas tiks izmantotas vēlāk projekta gaitā.
"Mēs esam pārpludināti ar ķīmiskajiem datiem," stāstīja Maikls Hekts no NASA JPL. "Mēs cenšamies saprast kāda ir slapjas Marsa augsnes ķīmija, kas tajā izšķīst, cik skāba vai sārmaina tā ir. Rezultāti, kas tika atsūtīti vakar, palīdzēs mums izprast kuri augsnes aspekti spēj uzturēt dzīvību."
Sāļi, kas sastopami uz Marsa, satur magniju, nātriju, kāliju un hloru, un šie minerāli reiz ir bijuši izšķīduši ūdenī. Arī agrāk bija zināma šo minerālu eksistence, bet fakts, ka tie ir bijuši izšķīduši, nozīmē, ka minerāli ir bijuši pieejami dzīvības formu eksistencei. Patiesībā, ir visai liela līdzība minerālu sastāvam un pH līmenim uz Marsa ar visparastāko augsni šeit uz Zemes.
"Šī augsne ir tuvs analogs tai, kas sastopama Antarktīdas augšējās sausajās ielejās. Šīs vietas augsnes paraugu skābums patiesi ir pārsteidzošs. Tieši šeit, nedaudz zem virskārtas augsne ir visai sārmaina ar pH līmeni starp 8 un 9. Mēs atradām arī dažādus sāļus, kuru sastāvu neesam paspējuši izanalizēt, bet tajos ietilpst arī magnijs, nātrijs, kālijs un hlors," pastāstīja Sems Konaves no Tufta universitātes.
Uz jautājumu "Vai uz Marsa var pastāvēt dzīvība?" šķiet tagad var atbildēt "Jā". Lai arī slāpekļa sāļi vēl ir jāmeklē, Marsa augsne skābuma ziņā ir līdzīga uz Zemes esošajai. pH līmenī no 8 līdz 9 var dzīvot vesels zooloģiskais dārzs ar baktērijām un augiem. No augiem sparģeļi un rāceņi īpaši mīl šādu sārmainu augsni. Uz Zemes ir atklātas baktērijas, kas spēj izdzīvot pat pH 12 sārmainā vidē. Pēkšņi Marss ir kļuvis daudz draudzīgāks dzīvībai.
"Laika gaitā es esmu secinājis vienu apbrīnojamu lietu par Marsu, ka tā nav nekāda sveša pasaule, bet daudzos aspektos, piemēram, mineraloģijā, ļoti līdzīga Zemei," piebilda Konaves.
Arī TEGA krāsniņas zinātnieku grupa ir saņēmusi pirmos datus pēc eksperimenta, kura gaitā augsnes paraugs tika uzkarsēts līdz 1000oC.
"Šobrīd mēs varam teikt, ka Marsa augsne ir bijusi saskarsmē ar ūdeni," piebilda Viljams Bointons no Arizonas universitātes.
Lai arī pirmie rezultāti ir patiesi fantastiski, zinātnieki nesteidzas paziņot, ka uz Marsa aug kartupeļi. Vēl jāveic vairākas pārbaudes un jāņem vērā, ka paraugs ir tikai no vienas vietas. Zinātnieki vēlāk veiks analīzes dziļākos slāņos, lai pārbaudītu vai šī ķīmija atrodama arī dziļāk zem virskārtas.
NASA Phoenix
Komentāri
xikes tieši 27.06.2008 domāja šādi:
Mm, jauki. Tiešām. Tagad tik jāizdomā, kā izlīdzināt atmosfēras spiedienu starpību un varēs palēnām uzsākt Marsa kolonizāciju. Vismaz, lai sastādītu augu plantācijas, kas saražotu pietiekamu skābekļa daudzumu.
intrigetais tieši 27.06.2008 domāja šādi:
tā ir fascinejoša ideja ka uz marsa varētu būt dzīvība.Uz marsa jāsāk masveidīgi audzēt augi lai ražoto skābekli vai piemēram jāizraisa siltumnīcas efekts uz tā lai tam sasilstot no tā grunts izdalās skābeklis.
kosmiskais miezis tieši 28.06.2008 domāja šādi:
No ķīmijas maz ko sajēdzu,skolā biju apaļš divnieks.Taču runājot par Marsu,negribētos pāragri priecāties par milzīgajām dzīvības iespējām uz tā.Apskatot daudzas fotogrāfijas gan šajā portālā,gan arī citos,vairāk spriežu pēc vizuālā.Un tas man liek kļūt šaubīgam.Drīzāk tiecos domāt,ka Marss kādreiz ir bijis apdzīvots,taču dzīvība tur izdzisusi.Par to liecina fotogrāfijās redzamās regulāras līnijas,gan paralēli ,gan uz 90',gan uz 45' izvietotas.Tāpat arī "gruveši"gar šo līniju/ielu malām,kas varētu būt bijusi apbūve.Tā maza statuja ir samērā maldīga,lai ko varētu spriest.Taču vērīgi aplūkojot panorāmu,liekas ka dzīvība tur izdzisusi pirms nieka pārsimt tūkstošiem gadu.Pat putekļi vēl visu nav pārklājuši.Iztēlē salīdziniet ar filmās rādītiem veciem pagrabiem,vai noliktavām,utt.Uz Marsa tas viss tikai daudz lielākos mērogos. Bet tas nu tā.Lai zinātnieki cenšas,un viss izdodas.Tās tik manas pārdomas.
vilnis tieši 1.07.2008 domāja šādi:
Vai ir kāda ideja kā teorētiski būtu iespējams atrisināt atmosfēras spiediena problēmu? Cik saprotu, tad šobrīd cilvēks sašķīstu kā dziļūdens zivs izcelta virspusē. Manuprāt neatrisināma problēma Marsa kolonizācijai. Vai teorētiski ir iespējams radīt atmosfēru? Būtu atmosfēra, būtu arī spiediens!
xikes tieši 2.07.2008 domāja šādi:
Vienu vakaru sēdēju un savā pratā izdomāju, ka, varbūt, ja uz marsa nomestu pāris komētas, tad, iespējams, palielinātos ūdens daudzums Marsa atmosfērā, kas, varbūt palielinātu arī spiedienu.
Vienīgi Marss ir mazāks par Zemi, tātad arī mazāka massa, mazāks gravitācijas spēks, mazāka spēja noturēt atmosfēru.
dzimmijs13 tieši 6.07.2008 domāja šādi:
Sakarā ar mazāko Marsa masu, rāceņi varētu būt lielāki izmēros, tas ir "poraināki". Bet pēc idejas, mazāks svars, mazāks nepieciešamais enerģŗtiskais daudzums. Vēl jau jautājums par kolonistu nākamo paaudzi, vai neatbraucot ekskursijā uz vecāku dzimto planētu, viņiem vienkārši nesalūztu kauli.