Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Planēta, kura zaudēja okeānu (1837/7)


Publicēts: 6.03.2015

Pirms aptuveni četriem miljardiem gadu uz jaunveidotās planētas eksistēja okeāns. Ūdens apjoms bija pietiekams, lai visu planētu noklātu ar 140 metrus biezu ūdens slāni. Tā kā okeāns aizņēma tikai daļu no ziemeļu puslodes, visticamāk tas bija dziļāks, vietumis līdz okeāna pamatnei bija 1,6 kilometri.

Jaunākie pētījumi liecina, ka uz jaunveidotā Marsa senatnē pastāvējis šķidra ūdens okeāns, kura kopējais ūdens apjoms bija līdzvērtīgs uz Zemes esošajam Ziemeļu ledus okeānam. Tas pārklāja aptuveni tikpat lielu platību kā Atlantijas okeāns uz Zemes.

Šādi secinājusi starptautiska zinātnieku grupa, vairāk kā sešu gadu garumā pētot Marsa atmosfēru un ūdens koncentrāciju tajā. Pētījumā tika izmantots Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) Ļoti lielais teleskops (VLT), kā arī V.M. Keka observatorijas un NASA Infrasarkano staru teleskopa aprīkojumu.

"Mūsu pētījuma rezultāti skaidri norāda, cik daudz ūdens uz Marsa reiz bija, ņemot vērā, cik daudz ūdens aizplūst kosmosā," skaidroja Džeronimo Vilaneva no NASA Godārda Kosmisko lidojumu centra. "Šis darbs palīdz labāk izprast Marsa ūdens vēsturi."

Ūdens daudzuma aprēķināšanā tika izmantoti divu dažādu ūdens veidu novērojumi Marsa atmosfērā. Viens ir tradicionālais ūdens, kas veidots no diviem ūdeņraža un viena skābekļa atomiem, bet otrs ir HDO jeb pussmagais ūdens, kurā viens ūdeņraža atoms ir aizvietots ar smagāko deitēriju. Tā kā HDO ir smagāks, tas kosmosā aizplūst sliktāk nekā parastais ūdens. Jo lielāks ir ūdens zudums uz planētas, jo vairāk uz tās būs HDO attiecībā pret parasto ūdeni. Salīdzinot HDO un H2O attiecības, iespējams noteikt, par cik daudz HDO daudzums ir pieaudzis un tādejādi secināt, cik daudz ūdens ir aizplūdis kosmosā.

Zinātnieku grupa analizēja H2O un HDO izvietojumu un koncentrāciju aptuveni sešus Zemes gadus. Iegūtie dati atklāj gan sezonālās izmaiņas, gan lokālos mikroklimatus, identificējot nedaudz "slapjākos" apgabalus uz tuksnešainā Marsa.

Komandu īpaši interesēja poliem tuvākie apgabali, jo polārie ledāji tiek uzskatīti par lielākajiem ūdens resursiem uz Marsa. Dati liecina, ka atmosfērā polārajos reģionos HDO ir septiņas reizes vairāk nekā Zemes okeānos, kur uz katrām 3200 H2O molekulām ir viena HDO molekula. Tādejādi izriet, ka Mars ir zaudējis ūdeni, kura apjoms 6,5 reizes pārsniedz šobrīd polārajos ledājos esošo ūdens daudzumu. Marsa pirmatnējā okeāna apjoms varēja būt vismz 20 miljoni kubikkilometru.

Ņemot vērā Marsa topogrāfiju, okeāns visticamāk klāja ziemeļu puslodes līdzenumus, kas jau izsenis tiek uzskatīti par labu kandidātvietu okeānam. Tas varēja klāt aptuveni 19% no planētas virsmas. Uz Zemes Atlantijas okeāns klāj aptuveni 17% planētas virsmas.

"Tā kā Marss ir zaudējis tik daudz ūdens, iespējams, ka uz planētas mitrs klimats pastāvēja ilgāk nekā agrāk tika uzskatīts, kas nozīmē, ka planēta ilgāk varēja būt apdzīvojama," piebilda Maikls Mumma.

Iespējams, ka ūdens uz Marsa ir bijis vēl vairāk, ja pieņem, ka daļa no ūdens atrodas zem virsmas. Tā kā iegūtie dati atklāj mikroklimata un lokālas atmosfēras izmaiņas, tos varētu izmantot pazemes ūdens resursu meklējumos.

ESO

Komentāri

  1. Juris tieši 6.03.2015 domāja šādi:

    man jau liekas, ka tās visas ir muļķības un uz Marsa nekādi okeāni vai dzīvība nav bijusi.

  2. Nelabojams tieši 6.03.2015 domāja šādi:

    Kad liekas, tad var arī smagi sasisties. It īpaši, ja liekas ar galvu pret asfaltu. Tev ar savu mikroskopisko zināšanu daudzumu par tēmu nekas cits arī nevar likties. Tu savu viedokli nevari pamatot ne ar vienu faktu, mērījumu, analīzi vai pat nopietnu literatūras avotu. Kur rādi rodas?
    Ta vispār pēdējā laikā Starspace pārdzīvo kaut kādu tumsoņu uzlidojumu.

  3. Jupis tieši 6.03.2015 domāja šādi:

    Nelabojams, tā vietā lai apvainotu, Tu varēji īsi uzrakstīt, kas liek domāt, ka ūdens uz Marsa tomēr ir bijis. Nozākāt nav liela māksla.

  4. Nelabojams tieši 6.03.2015 domāja šādi:

    Var jau būt, ka tev taisnība, taču šī auditorija argumentus nemēdz uzklausīt. Viņam LIEKAS - un viss pārējais ir muļķības. Cilvēks, kurš patiešām VĒLĒTOS zināt, pajautātu.

  5. Nelabojams tieši 6.03.2015 domāja šādi:

    Aizmirsu piebilst, ka šepat komentāros es ne mazums esmu skaidrojis lietas, atbildot arī uz visai bērnišķīgiem jautājumiem.

  6. Mārča tieši 7.03.2015 domāja šādi:

    Ne visi ir tik gudri un prāt spriesti, kā Tu "Nelabojamais". Man rodās pavisam vienkārša šauba izlasot tekstu zinātnieki pasaka vārdu "iespējams", kura nozīmē ir nenoteikta un vēd uz spekulāciju. Es nenoliegšu, ka daudzi Starspace apmeklētāji ir zemas ģeoloģiskas, un fizikas zināšanas ikdienas dzīvē, kā man. Bet ir liela daļa zinātnieku, kuri dzīvo "in box" un balstās uz zinātniskiem faktiem nevis pieļauj piemēram uz Marss, ūdens radās no komētam vai kā kreocinisti, kuri uzskata, ka Zemi un Visuma radīja augstāks spēks DIevs nevis evolūcija.
    Man ieteikums būtu arī izveidot Starspace sadaļu , kur amatieriem tiek izskaidrot ģeoloģiskie astrofizikas procesi saprotami un uzskatāmi lielākai sabiedrības daļai.. !!

  7. Nelabojams tieši 7.03.2015 domāja šādi:

    Jau Bernards Šovs teica, ka zinātne vienmēr kļūdās, bet reliģijai vienmēr ir taisnība. Zinātnieks VIENMĒR balstās (vismaz, viņam būtu jābalstās; humanitārajās zinātnēs nereti balstās arī uz paša iedomām :) ) uz faktiem un rakstīs "iespējams" tad, ja pastāvošo faktu izskaidrojums dos kaut nelielu (bet saprātīgu) iespēju citām interpretācijām. Tikai reliģija uzskata, ka tai bez ierunām ir taisnība, jo jebkāda cita faktu interpretācija būtībā apšauba pašas ticības pamatus.
    Ieteikums ir labs + šādu sadaļu vēl būtu vērts papildināt ar pētniecības metožu skaidrojumu. Lai nevarētu atnākt viens dunduks un, noliedzot zinātnieku veselu paaudžu darbu, pateiktu, ka, viņaprāt, tās viss ir muļķības. Mums šādu muļķu jau ir diezgan parlamentā un valsts pārvaldē un tāpēc Latvijā ar zinātni ir tā, kā ir. par fizikālķīmiskām metodēm es pats būtu ar mieru uzrakstīt. Svarīgi būtu vēl, lai kāds fiziķis varētu aprakstīt spektrālās metodes. Plus kā to visu lieto astronomijā un kosmiskajos aparātos. Un vēl daudz kas tur prasītos...






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE