Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Pirmie rezultāti no MAVEN (783/0)


Publicēts: 15.10.2014

Jaunākais NASA Marsa izpētes aparāts MAVEN sarkano planētu sasniedza 2014. gada 21. septembrī. Jau pēc 8 stundām uz Zemi tika nosūtīti pirmie dati no MAVEN instrumentiem, sniedzot pirmo ieskatu gaisīgo Marsa atmosfēras sastāvdaļu - skābekļa, oglekļa un ūdeņraža izvietojumā atmosfēras augšējos slāņos.

"Visi instrumenti uzrāda labāku datu kvalitāti nekā tas bija gaidāms misijas sākumā," pastāstīja MAVEN vadošais pētnieks Brūss Jakoskis no Kolorādo universitātes Boulderā. "Visi instrumenti ir ieslēgti, lai arī ne pilnībā pārbaudīti. Tie darbojas korekti. Misija līdz šim ir bijusi viegla un veiksmīga. Izskatās, ka mūs gaida interesanti atklājumi."

Saules enerģētiskās daļiņas ir ātru daļiņu plūsmas, kas tiek izmestas no Saules uzliesmojumu vai koronālo masas izvirdumu laikā. Zemes tuvumā šīs lādētās daļiņas var sabojāt elektroniku mākslīgajos pavadoņos. Marsa gadījumā tiek uzskatīts, ka tās ir viens no iespējamajiem atmosfēras zuduma iemesliem.

2014. gada 26. septembrī uz Saules tika novērots koronālās masas izvirdums. Tika prognozēts, ka enerģētisko daļiņu plūsma Marsu varētu sasniegt 29. septembrī. MAVEN Saules enerģētisko daļiņu instruments bija kaujas gatavībā, kad "vētra" sasniedza sarkano planētu.

"Pēc ceļojuma cauri starpplanētu telpai šīs lādētās daļiņas, lielākā daļa no kurām ir protoni, mijiedarbojas ar Marsa atmosfēras augšējiem slāņiem," paskaidroja SEP instrumenta grupas vadītājs Deivins Larsons no Kalifornijas universitātes Berklejā. "Saules enerģētisko daļiņu izmešana, tāda kā šī, notiek reizi dažās nedēļās. Tiklīdz visi instrumenti būs ieslēgti, mēs ceram novērot atmosfēras augšējo slāņu reakciju uz šiem notikumiem."

Ūdeņraža un skābekļa vainagi ir gaisīga ārējā robeža starp Marsa atmosfēras augšējiem slāņiem un kosmosu. Šajā reģionā atomi, kas reiz bija daļa no ūdens un oglekļa dioksīda molekulām, var aizplūst kosmosā. Šīs molekulas kontrolē klimatu, tādēļ to izpēte ļaus izprast Marsa vēsturi un izsekot tam, kā silto un mitro klimatu nomainīja aukstais un sausais klimats, kāds šobrīd vērojams uz planētas.

MAVEN veica atmosfēras malas novērojumus ar ultravioletās gaismas spektrogrāfu (IUVS), kas uztver no konkrētajiem atomiem atstaroto Saules gaismu.

"Šie novērojumi ar IUVS ļāvuši iegūt līdz šim vispilnīgāko Marsa augšējās atmosfēras robežas ar kosmosu ainu," teica Maiks Čafins no Kolorādo universitātes Boulderā. "Izpētot planētas augšējās atmosfēras izplatību, MAVEN palīdz noskaidrot, kā šie atomi aizplūst kosmosā. Novērojumi šobrīd saskan ar pašreizējo izpratni, ka Marsa augšējo atmosfēru, atšķirībā no Zemes un Venēras atmosfēras, vāji notur planētas nelielā gravitācija."

Turpmākajās nedēļās tiks veiktas instrumentu pārbaudes un kalibrēšana. Tāpat tiks pārbaudīts sakaru kanāls starp Curiosity un Zemi, kur MAVEN darbosies kā starpnieks. Plānots, ka primāro zinātnisko misiju varētu sākt novembrī.

NASA

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE