Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Nedrošā dzīve uz Marsa (892/0)


Publicēts: 16.05.2013

Tiem, kas jau nopirkuši vienvirziena biļetes uz Marsu, derētu zināt, ka nekāda rožainā dzīve viņus tur negaida. Zinātnieki, izpētot NASA Marsa orbitālā aparāta Mars Reconnaissance Orbiter (MRO) fotografētos attēlus, ir izskaitļojuši, ka katru gadu planētu bombardē aptuveni 200 nelieli asteroīdi vai komētu atlūzas, radot vismaz 3,9 metrus lielu krāteri.

Pēdējās desmitgades laikā ir izdevies identificēt 248 jaunas sadursmes vietas. Protams, jāņem vērā, ka skaitlis 200 ir statistisku aprēķinu rezultāts, veicot konkrēta planētas apgabala izpēti.

MRO HiRISE fotografēja svaigos krāterus vietās, kur ar citu kameru fotografēto attēlu palīdzību bija iespējams noteikt aptuveno sadursmes laiku. Tādejādi ir visai precīzi un tieši iespējams aprēķināt sadursmju biežumu.

"Ir aizraujoši atrast jaunos krāterus uzreiz pēc to izveidošanās," teica Ingrīda Daubara no Arizonas universitātes. "Tas atgādina, ka Marss ir aktīva planēta, un ka mēs varam pētīt procesus, kas notiek mūsdienās."

Šie asteroīdi un komētu fragmenti diametrā parasti nav lielāki par 1 līdz 2 metriem. Kosmiskie akmeņi, kas nekad nesasniegtu Zemes virsmu, uz Marsa spēj izsist salīdzinoši iespaidīgus krāterus, jo uz sarkanās planētas ir daudz retinātāka atmosfēra. Piemēram, Čeļabinskas meteorīts bija vismaz 10 reizes lielāks par šādiem nelieliem asteroīdiem.

Kopš 2006. gada ar MRO CTX kameru regulāri tiek fotografēta Marsa virsma, lai identificētu izmaiņas putekļiem klātajā virsmā. Sadursmēs šī kārta tiek izjaukta, radot viegli pamanāmas sprādziena vietas. Ja izdodas atrast šīs pašas vietas attēlu, kas fotografēts agrāk, un tur redzama neizmainīta virsma, iespējams noteikt aptuveno sadursmes laiku.

Sadursmju biežums ļauj precīzāk noteikt dažādu Marsa un citu planētu un to pavadoņu virsmas apgabalu vecumu.

Daubara un pētījuma līdzautori izvērtēja, cik bieži uz Marsa izveidojas vismaz 3,9 metrus lieli krāteri. Izrādījās, ka šāda izmēra krāteri veidojas trīs līdz 10 reizes retāk nekā bija noteikts agrākajos pētījumos, kuri balstīti uz Mēness krāteru un Apollo misijās atvesto iežu izpēti.

"Marsa krāteru veidošanās biežums ir šobrīd visprecīzāk noteiktais no visiem Saules sistēmas objektiem," teica HiRISE projektā iesaistītais zinātnieks Alfrēds Makevanss no Arizonas universitātes.

NASA JPL

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE