NASA izvēlas nolaišanās vietas uz Marsa
Publicēts: 17.04.2003
MER (Marsa izpētes misija) nolaišanās izlozē uzvarējuši – Meridiani līdzenums (Meridiani Planum) un Guseva krāteris.
NASA pēc rūpīgas izpētes ir nolēmuši, ka šo divu zonu sīkāka izpēte varētu sniegt lielu ieguldījumu zinātnē. Katrs no MER misijas robotiem izpētīs savu nolaišanās zonu, meklējot pierādījumus tekoša ūdens esamībai pagātnē vai tagadnē, kā arī iespējamos dzīvības rašanās apstākļus tagadnē un pagātnē.
Šo divu vietu izvēlēšanās bija sarežģīts atlases process, kurā vajadzēja izvērtēt 155 nolaišanās vietas. Izvēlētas vietas ir gigantisks krāteris, kurā iespējams kādreiz ir bijis ezers, un plašas atsegtas minerāla iegulas. Šis minerāls parasti veidojas šķidra ūdens klātbūtnē.
„Nosēšanās uz Marsa ir sarežģīta un dažās vietās uz planētas tā ir īpaši grūta,” stāstīja Eds Veilers, NASA asociētais zinātnieks. Viņš bija viens no tiem cilvēkiem, kas pieņēma galējo lēmumu. „Izlemjot, kurp mēs sūtīsim robotus, vajadzēja sabalansēt zinātnisko ieguvumu ar inženiertehnisko drošību. Šīs abas izvēlētas vietas nodrošina līdzsvaru,” Veilers pastāstīja.
Terra Meridiani ir iespējamo nosēšanās vietu līderis jau kopš „konkursa” sākuma. Tiek uzskatīts, ka šinī apvidū ir bagātīgas hematīta iegulas. Šeit uz Zemes hematīts ir sastopams karstajos avotos vai stāvoša ūdens krātuvēs. Attiecīgi šis pelēkais Marsa minerāls varētu liecināt par karsto avotu esamību pagātnē uz sarkanās planētas.
„Mēs esam aizgājuši pārsteidzoši tālu kopš 2000. gada rudens, kad sāka plānot šo ekspedīciju,” skaidroja Džeims Garvins, NASA Marsa programmas zinātnieks. „Pēdējos 2 gadus mēs esam izgājuši cauri dažādiem zinātnes „krusta kariem”, lai vienotos par iespējamo nosēšanās vietu, kas būtu zinātniski bagāta un arī droša,” Garvins paskaidroja.
Garvins stāstīja, ka pirms šī lēmuma ir izdarīts milzīgs darbs. Viņš pateicās visiem, kas iesaistījušies šajā projektā, lai izstrādātu vislabākos iespējamos noteikumus MER nosēšanās sistēmai. Tas bija grūts uzdevums – ieiešana atmosfērā, ātruma samazināšana un nosēšanās, līdz galu galā visurgājējs tiek uz riteņiem un var sākt savu izpētes darbu.
Salīdzinājumā ar iepriekšējām misijām, šajā tiek ieguldītas vislielākās pūles, lai atrastu un novērstu visus iespējamos riskus. „Apbrīnojami, skatoties pagātnē, cik maz datu bija par Marsu Vikinga un pat Pathfindera laikā. Šobrīd MER misiju mums ir vieglāk vadīt, jo pateicoties iepriekšējo misiju iegūto datu mantojumam. Marsa globālais kartogrāfs (MGS) un Marsa Odiseja, kā arī milzīgās datorsimulācijas iespējas atvieglo mūsu darbu,” teica Garvins.
Pirmais modulis, kura palaišana notiks 30. maijā, nosēdīsies Guseva krāterī. Otrais, kas dosies ceļā 25. jūnijā, centīsies sasniegt Meridiani Planum. Pirmais veiks nosēšanos 2004. gada 4. janvārī, otrais – 2004. gada 25. janvārī.
Pēc veiksmīgas nosēšanās katra robota primārā misija ilgs 90 Marsa dienas (92 Zemes dienas). Roboti darbosies uz Saules enerģiju, tādēļ tiek prognozēts, ka putekļi un smiltis aptuveni 90 dienu laikā pārklās Saules enerģijas uztvērējus un lēnām samazinās enerģijas daudzumu. Pēc 92 dienām plānots, ka enerģijas vairs nepietiks un roboti beigs savu darbību.
SPACE.com
Komentāri
