Mirušais Marss nav nemaz miris
Publicēts: 16.01.2009
Mēs esam pieraduši domāt par Marsu kā par aukstu, tuksnešainu un mirušu planētu. Tās atmosfēra ir tik retināta, ka šķidrs ūdens tur momentā iztvaiko. Tomēr jaunākie pētījumi vieš cerību, ka Marss nemaz nav tik mirusi planēta, kā šķiet pirmajā acumirklī. Uz Marsa ir novērota kādas vielas esamība, kas liecina, ka Marss arī šodien ir mainīga planēta. Atliek tikai noskaidrot vai sarkanā planēta ir ģeoloģiski un/vai bioloģiski aktīva.
"Metāns Marsa atmosfērā tiek iznīcināts ļoti ātri vairākos veidos. Tādēļ fakts, ka mēs to atklājām ziemeļu puslodē, liecina, ka uz sarkanās planētas notiek kādi procesi, kuru rezultātā izdalās šī gāze," pastāstīja pētījuma autors Maikls Mumma no NASA Godārda kosmosa izpētes centra.
Metāns ir četri ūdeņraža atomi, kas piesaistīti oglekļa atomam. Metāns ir dabasgāzes galvenā sastāvdaļa uz Zemes. Metāns īpaši interesants šķiet astrobiologiem, jo uz Zemes lielu daļu šīs gāzes saražo dzīvie organismi. Tomēr ne tikai dzīvu organismu darbības rezultātā var rasties šī gāze. Dažādu ģeologisko procesu galaprodukts var būt metāns. Piemēram, dzelzs oksidācijas rezultātā atbrīvojas noteikts daudums metāna.
"Patlaban mēs nevaram pateikt vai uz Marsa metāns tiek ražots bioloģiski, ģeoloģiski vai abejādi," skaidroja Mumma. "Bet mēs zinām, ka planēta joprojām ir dzīva, vismaz ģeoloģiski. Marss izaicina mūs, sakot - atrodiet, ko tas nozīmē!"
Ja uz Marsa metānu ražo mikroorganismi, visticamāk tie atrodas samērā dziļi zem virsmas, kur vēl pietiek siltuma, lai pastāvētu šķidrs ūdens. "Uz Zemes mikroskopiskās dzīvības formas atrodamas pat 2 līdz 3 kilometru dziļumā, kur dabīgā radioaktivitāte sadala ūdeni par molekulāro ūdeņradi un skābekli. Šie mikroorganismi izmanto ūdeņradi enerģijas ražošanai. Nevar izslēgt iespēju, ka uz Marsa pastāv līdzīgas dzīvības formas," teica Mumma. "Metāns un tam līdzīgas gāzes var uzkrāties pazemē un izplūst ārā vasarā, kad siltuma ietekmē mainās virskārtas struktūra."
"Mikroorganismi, kas ražoja metānu no ūdeņraža un oglekļa dioksīda, ir vienas no senākajām dzīvības formām šeit uz Zemes," piebilda NASA astrobioloģijas institūta direktors Čarlzs Pilčers. "Ja dzīvība uz Marsa ir pastāvējusi, tad ir loģiski, ka tās metabolisma galaprodukts ir metāns, kura viens no izejmateriāliem ir atmosfērā esošais oglekļa dioksīds."
Pilnīgi iespējams, ka Marsa metānam ar dzīvību nav nekāda sakara. Šī gāze var rasties arī ģeoloģisku procesu rezultātā - dzelzs oksidēšanās vai vulkāniskā darbība. Lai arī nav pierādīts, ka uz Marsa šobrīd darbotos kāds vulkāns, varbūt, ka agrāk saražotais metāns ir bijis ieslēgts ledus kabatās jeb klatrātos. Vasaras periodā siltuma iedarbības rezultātā daļa no metāna tiek atbrīvota un nonāk atmosfērā.
Zinātnieki vairākus gadus pētīja Marsa atmosfēru, izmantojot spektrometrus, kas piemontēti Havaju salu teleskopiem. "Mēs novērojām un izveidojām metāna izplūdes karti," stāstīja Džeronīmo Villaneva. "Metāna izplūde tika novērota siltākajos periodos - pavasarī un vasarā. Vienas izsviedes laikā izplūda līdz pat 19 000 metriskajām tonnām šīs gāzes. Dažos metāna geizeros novērojām arī ūdens tvaiku piejaukumu."
Metāna izplūde tika novērota reģionos, kur virsmā ir redzami ģeoloģiski veidojumi, kas senatnē radušies ledus vai šķidra ūdens darbības iespaidā. Piemēram, ziemeļu puslodē tas ir Arabia Terra austrumos, Nili Fossae apvidū un Syrtis Major dienvidaustrumos.
Nākotnē ieplānotās misijas - Mars Science Laboratory (MSL) un MAVEN varētu palīdzēt atminēt Marsa metāna izcelsmes mīklu. Pagaidām atliek tikai pieņemt, ka Marss nav mirusi planēta.
Metāna karte (1,5 MB; *MOV)
Metāna sadalīšanās Marsa atmosfērā (4,10 MB; MOV)
NASA
Komentāri
