Marss opozīcijā
Publicēts: 23.05.2016
2016.gada maijā attālums starp Zemi un Marsu bija mazākais pēdējo 10 gadu laikā. Habla teleskopa komanda izmantoja šo izdevību, lai nofotografētu mūsu sarkano kaimiņu. Jaunākajā attēlā redzami gan mākoņi, gan polārie ledāji, gan vairāki slaveni krāteri.
22.maijā Marss atradās opozīcijā. Tas nozīmē, ka sarkanā planēta atradās tieši iepretim Saulei Zemes debesīs. Šajā laikā Marss debesīs izskatās lielāks un spožāks nekā parasti. Protams, jāatceras, ka Marss arī opozīcijas laikā ar neapbruņotu aci ir redzams kā zvaigzne. Toties, lūkojoties ar teleskopu uz opozīcijā esošo Marsu, iespējams ieraudzīt vairāk detaļu.
Habla teleskopa plaša lauka kamera (WFC3) sarkano planētu fotografēja 12.maijā. Šādā attālumā teleskopa attēlos iespējams izšķirt aptuveni 30 kilometrus lielus veidojumus uz virsmas.
Viens no pamanāmākajiem objektiem ir tumšais reģions pa labi - Syrtis Major Planitia, kuru pamanīja jau 17.gs. astronomi. Syrtis Major ir sens, apdzisis vulkāns. Tā virsotni un nogāzes attēlā klāj mākoņi. Gaišais ovāls uz dienvidiem no Syrtis Major ir Hellas Planitia - lielākais krāteris uz Marsa. Tā diametrs ir aptuveni 1800 km, bet dziļums - 8 km. Tiek uzskatīts, ka milzīgais krāteris veidojies pirms aptuveni 3,5 miljards gadiem.
Centrālo daļu aizņem augstkalne - Arabia Terra. Tā kā tās virsmu klāj daudz krāteru, kā arī redzamas erozijas pēdas, šis reģions varētu būt viens no vecākajiem veidojumiem uz planētas.
Uz dienvidiem no Arabia Terra atrodas tumši un gari virsmas veidojumi - Sinus Sabaeous un Sinus Meridiani. Tajos atrodas ieži, kas veidojušies izplūstot lavai.
Virs dienvidpola ledājiem plešas mākoņi. Savukārt ziemeļu puslodē ledāju apjoms ir sarucis, jo tur šobrīd ir vasara.
Marss atrodas opozīcijā ik pēc aptuveni 780 Zemes dienām. Iepriekšējā opozīcija bija 2014.gada aprīlī. Habla teleskops ir novērojis Marsu opozīcijā jau vairākas reizes, kas ļauj salīdzināt šos attēlus un tajos redzamās liela mēroga izmaiņas uz sarkanās planētas.
Space Telescope
Komentāri
