Marsiešu ūdens
Publicēts: 27.09.2009
2008. gada 18. okotobrī tur bija redzams svaigs, 6 metrus plats un aptuveni 1,33 metrus dziļš krāteris. Meteorīta izsistajā bedrē bija redzams gaišs materiāls. 2009. gada 14. janvāra attēlos redzams, ka šis materiāls ir gandrīz vai pazudis. Kas gan bija baltais slānis, kuru atsedza sarkanās planētas sadursme ar akmeni no debesīm.
Tas bija parasts sasalis ūdens, marsiešu ledus, kas, kā izrādās, ir sastopams krietni vien zemākos platuma grādos, nekā agrāk tika uzskatīts. Ledus slānis atrodas salīdzinoši tuvu Marsa virsmai.
"Šis ledus ir paliekas no mitrāka klimata laikiem, kāds pastāvējis, iespējams, tikai pirms dažiem tūkstošiem gadu," teica Šeins Bairns no Arizonas universitātes.
"Tagad mēs zinām, ka ledu var meklēt arī svaigu sadursmju vietās ne pārāk lielā dziļumā," piebilda Megana Kenedija.
Patlaban komandai, izmantojot HiRISE kameru, ir izdevies atrast piecus krāterus, kuros ir redzams ledus. Krāteru dziļums ir aptuveni no pusmetra līdz 2,5 metriem. Tie ir pavisam neseni krāteri, kuri agrākajos attēlos netika konstatēti. Veicot atkārtotus novērojumus, zinātnieki pamanīja, ka sublimācijas un putekļu nosēdumu rezultātā, ledus atsegumu apjoms mazinās.
Vienas parastas nedēļas laikā kosmosa kuģa MRO Context kamera safotografē vairāk kā 200 attēlus, kuri aptver platību, kas ir nedaudz lielāka nekā Kalifornijas štats. Šie attēli tiek analizēti, meklējot svaigus krāterus.
"Parādījās kaut kas neparasts," teica Bairns. "Krāteros mēs novērojām gaišu materiālu. Tas ļoti atgādināja ledu."
Agrāk novērotajos krāteros materiāla daudzums bija pārāk niecīgs, lai noteiktu, vai tas ir ūdens ledus vai nē. 2008. gada 10. augusta attēlā baltā materiāla atsegums bija tik liels, ka orbitālās zondes spektrometrs varēja notiekt tā sastāvu. Tas izrādījās H2O.
"Visi domāja, ka tas ir ūdens ledus, bet mums vajadzēja spektrālos datus, lai apstiprinātu atradumu," teica darba līdzautore Kima Sīlos.
Ledus, kas tika konstatēts šajos krāteros, nozīmē to, ka 1976. gadā NASA Viking 2 varēja uzdurties ledum, ja tas būtu paracies tikai 10 centimetrus dziļāk.
Katrā ziņā tas ir daudzsološs un optimistisks pavērsiens Marsa apguves jomā, jo ekvatoram tuvākie reģioni ir daudz patīkamāki un ērtāki izpētei, nekā skarbie polārie apgabali.
NASA
