Marsa šķībais dienvidpols
Publicēts: 23.09.2008
Marsam ir ziemeļpola un dienvidpola ledus cepures. Atšķirībā no Zemes, tās veido sasalis oglekļa dioksīds un ūdens. Vasaras laikā polārā ledus cepure daļēji iztvaiko un paliek tikai pastāvīgais slānis. Interesanti, ka ziemeļpola ledus cepure ir simetriska, bet dienvidpola cepure ir nobīdīta par trim līdz četriem grādiem.
Marko Giurana no IFSI institūta Romā un viņa kolēģi mērīja Marsa atmosfēras temperatūru virs dienvidpola no virskārtas līdz pat 50 kilometru augstumam, izmantojot PFS instrumentu, kas atrodas uz ESA Mars Express.
Vairāk kā pusi Marsa gada zinātnieki reģistrēja Marsa temperatūras izmaiņas. Tuvojoties ziemai, viņi monitorēja oglekla dioksīda uzkrāšanos polārajos reģionos. "Tas nav vienkāršs process. Mēs atklājām, ka laika posmā no rudens līdz ziemai, veidojas divas lokālas laikapstākļu zonas," pastāstīja Guirana.
Šīs laikapstākļu zonas rada spēcīgi austrumu vēji, kas raksturīgi Marsa atmosfērai vidējos platuma grādos. Tie pūš iekšā Hellas Basin apgabalā, kas ir lielākā sadursmes struktūra uz Marsa, kuras diametrs ir 2300 km un dziļums 7 kilometri. Krātera dziļās un stāvās sienas novirza vējus un rada tā saucamos Rosbija viļņus.
Šie viļņi maina Marsa augšējo atmosfēras slāņu kustības virzienu un pārbīda laikapstākļu sistēmas uz dienvidpolu. Marsa rietumu puslodē dienvidpola apvidū rodas spēcīga, zema spiediena ieplaka. Austrumu puslodē savukārt rodas augsta spiediena zona.
Giurana atklāja, ka zema spiediena zonas temperatūra parasti ir zemāka par oglekļa dioksīda kondensācijas punktu, tādēļ šī gāze kondensējas un veidojas sniegs, kas uzkrājas polārajos reģionos. Augsta spiediena zonā nekad neveidojas sniegam labvēlīgi apstākļi, tādēļ tur attīstās tikai sarma uz augsnes virskārtas. Rezultātā dienvidpola ledus cepuri veido divi atšķirīgi mehānismi.
Reģioni, kuros ir bagātīga sniega sega, vasarā nesublimējas, jo sniegs daudz labāk atstaro Saules gaismu nekā sarma. Sarmas graudi ir daudz lielāki un grubuļaināki nekā sniega graudiņi. Nelīdzenā virsma uztver vairāk Saules gaismas, veicinot sublimācijas procesu.
Rezultātā dienvidpola ledus un sniega cepures rietumu pusē ir ne tikai vairāk oglekļa dioksīda ledus, bet tur arī notiek lēnāks sublimācijas process, kad uz Marsa iestājas vasara. Rietumu pusē sarma pazūd pilnībā. Tādēļ dienvidpola ledus cepure arī nav simetriska.
"Šis ir bijis gadiem ilgs Marsa noslēpums," piebilda Giurana. Pateicoties Mars Express datiem zinātnieki var labāk izprast sarkanās planētas noslēpumaino seju.
ESA
