Marsa rētas
Publicēts: 10.10.2013
Hebes Chasma un tās tuvumā esošā Valles Marineris kanjonu sistēma ir rētas, kuras radušās Marsa agrīnajos attīstības posmos. Eiropas Kosmosa aģentūras kosmiskais aparāts Mars Express mums ļauj paraudzīties uz šo tektonisko spēku ietekmē radušos, gandrīz 8 kilometrus dziļo "gravu" tik labi, kā vēl nekad.
Hebes Chasma ir slēgts, gandrīz 8 kilometrus dziļš veidojums, kura garums austrumu-rietumu virzienā ir 315 kilometri, bet ziemeļu-dienvidu virzienā platākā vieta ir 125 kilometrus plata. Šis silei līdzīgais padziļinājums atrodas aptuveni 300 kilometrus uz ziemeļiem no apjomīgās Valles Marineris kanjonu sistēmas.
Valles Marineris un Hebes Chasma izcelsme ir saistīta ar tuvējo vulkāniskās darbības Tharsis reģionu, kurā atrodas lielākais Saules sistēmas vulkāns - Olympus Mons.
Planētas attīstības pirmajos miljards gados zem Tharsis reģiona garozas veidojās milzīgs magmas burbulis. Apkārtējā garoza tika iestiepta, vietām pārplīstot, kolapsējot un izveidojot milzīgus padziļinājumus, tai skaitā Hebes Chasma.
Milzu padziļinājuma centrā ir paaugstinājums, plakans kalns, kurš paceļas virs kanjona pamatnes aptuveni vienā līmenī ar apkārtējiem līdzenumiem. Nevienā citā kanjonā uz Marsa nav novērots līdzīgs veidojums un tā izcelsme nav līdz galam skaidra. Tā slāņos redzami vulkāniskas izcelsmes ieži, kā arī vēja nesti putekļi un citi nogulumieži.
Izskatās, ka kalna vienā pusē kāds ir "izkodis" pakavveida caurumu. Šis interesantās formās veidojums radies kalna materiālam nošļūkot lejup.
Iespējams, ka nogruvums ir radījis arī tumšo plankumu, kas izskatās kā tintes pleķis. Tie visticamāk ir putekļi, kas noslīdējuši lejup pa stāvajām sienām. Līdzīgs putekļu nogruvums izveidojies kanjona otrā pusē.
Dažāda apjoma nogruvumi novērojami arī citās padziļinājuma vietās. Daudzi no tiem veidojušies, iebrūkot kanjona ārējo sienu apgabaliem. Gan kanjona sienās, gan ap kalnu izveidojušās neskaitāmas gravas, kas liek domāt, ka materiālu viegli ietekmē erozijas procesi.
Otrajā attēlā, kur redzams centrālais kalns, var pamanīt interesantu tumšāka materiāla joslu, kas iespiesta starp diviem, gaišākiem kalna slāņiem. Iespējams, ka tumšais materiāls noslīdējis no kalna virsotnes un aizķēries pusceļā. Tumšais materiāls redzams arī uz kanjona pamatnes.
Citi slāņi, kuri redzami kalna malās, varētu būt veidojušies ūdens klātbūtnē. Gan Mars Express, gan NASA Mars Reconnaissance Orbiter iegūtie dati liecina, ka atsevišķās Hebes Chasma vietās atrodami minerāli, kas var veidoties tikai ūdens klātbūtnē. Tādejādi ir pamats domāt, ka Marsa agrīnajos attīstības posmos ir bijis periods, kad šis kanjons ir bijis piepildīts ar ūdeni.
ESA
Komentāri
