Marsa pazemes ūdenskrātuves
Publicēts: 28.02.2019
Marss ir bijusi slapja vieta. Par to šaubās vien retais. Atkal un atkal tiek atrasti pierādījumi, kas liecina, ka ūdens uz sarkanās planētas tās pastāvēšanas pirmsākumos ir bijis bieži sastopams savienojums. Jaunākā Mars Express datu analīze ir atklājusi vēl kādu niansi Marsa ūdeņainajā pagātnē. Uz sarkanās planētas ir pastāvējusi plaša, savstarpēji savienotu pazemes ezeru sistēma. Piecos no šiem ezeriem ir konstatēti dzīvībai nepieciešami savienojumi.
Zinātnieki uzskata, ka Marsa pastāvēšanas pirmsākumos ūdens ir veidojis plašus ezerus un jūras uz planētas virsmas. Vēlāk, klimatam izmainoties, ūdens atkāpās pazemē. Frančesko Salēzes (Utrehtas universitāte, Nīderlande) vadīta pētnieku grupa analizēja 24 dziļus, savstarpēji izolētus krāterus, kas atrodas Marsa ziemeļu puslodē, kuru pamatne atrodas aptuveni 4000 metrus zem Marsa "jūras līmeņa". Jāpiebilst, ka šī līnija nav saistīta ar jūrām uz sarkanās planētas. To tur nav. Tā ir definēta, balstoties uz topogrāfiju un atmosfēras spiedienu.
Šo krāteru pamatnē zinātnieki atklāja tādus veidojumus, kādi varēja rasties tikai ūdens klātbūtnē. Vairākos krāteros esošie virsmas veidojumi atradās 4000 līdz 4500 metru dziļumā, norādot, ka krāteros savulaik atradušies ezeri un plūduši strauti, kas laika gaitā mainījušies un atkāpušies.
Pie šādiem veidojumiem zinātnieki pieskaita krātera sienās novērotus kanālus, ūdens izgrauztas gravas, tumšas, izlocītas deltas, kas veidojušās ūdens līmenim pazeminoties un paaugstinoties, kāpņveida terases, kas veidojušās stāvoša ūdens ietekmē, kā arī vēdekļveida nosēdumus, kas saistīti ar plūstošu ūdeni.
Ūdens līmenis sakrīt ar teorētisko Marsa okeāna piekrastes līniju. Tiek uzskatīts, ka plašā virszemes ūdenskrātuve ir pastāvējusi pirms 3 līdz 4 miljardiem gadu senā pagātnē. Salēzes grupa uzskata, ka okeāns ir bijis savienots ar šiem pazemes ezeriem.
Piecos no krāteriem zinātnieki ir atklājuši minerālus, kas uz Zemes tiek saistīti ar dzīvības esamību - mālus, kā arī oglekli un silīciju saturošus savienojumus. Tie ir arī pietiekami dziļi, lai ilgu laika periodu būtu atradušies saskarsmē ar to Marsa garozas daļu, kas varēja būt piesātināta ar ūdeni. Iespējams, ka šo krāteru pamatnē esošajos nogulumiežos slēpjas detalizētas liecības par apstākļiem, kādi tur valdījuši pirms vairākiem miljardiem gadu.
Nākamgad uz sarkano planētu dosies astrobioloģiskā misija - Rozalindas Frenklinas vārdā nosauktais visurgājējs un stacionārā izpētes platforma. Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Mars Express projekta zinātnieks Dmitrijs Titovs uzsver, ka šādi pētījumi ir īpaši vērtīgi, izvērtējot, uz kuru vietu tiks nosūtīti aparāti.
Mars Express ir viens no Marsa izpētes veterāniem. Orbitālā stacija startēja 2003.gada 2.jūnijā un tā paša gada 25.decembrī iegāja orbītā ap sarkano planētu. Sākotnējais plānotais misijas laiks bija viens Marsa gads jeb 687 Zemes dienas. Mars Express darbojas joprojām.
ESA
Komentāri
