Marsa noslēpumu atslēga
Publicēts: 29.07.2008
Iespējams, ka mēs nemeklējam pareizajā vietā. Iespējams, ka dzīvība uz Marsa ir labi noslēpusies. Varbūt, ka tās pazīmes rodamas zem akmeņiem vai pat tajos. Zinātnieki ir izstrādājuši jaunu, vienkāršu metodi, kas ļauj sameklēt bioloģiskās un prebiotiskās molekulas, kas apslēptas iežos.
Zinātnieku grupa pētījumos izmantoja tepat uz Zemes savāktus septiņus minerāla jarozīta paraugus. Jaunā metode ļāva noteikt aminoskābju klātbūtni, kas, kā mēs zinām, ir olbaltumvielu pamatsastāvdaļas.
Lai arī šis nav pirmais gadījums, kad, izmantojot laboratorijas metodes, ir noteikta bioloģisko molekulu klātbūtne kādā iezī, jaunajai metodei ir savas priekšrocības. Kā pastāstīja Nensija Hinmane no Montānas universitātes, tā darbojas ļoti zemā koncentrācijā bez iepriekšējas parauga sagatavošanas. Hinmane uzskata, ka tieši šī metode būtu perfekts ierocis Marsa iežu analīzei.
Jarozīts ir dzeltenīgi brūns sulfāts, kurš satur dzelzi un fosforu. Uz Zemes to var atrast visdažādākajās vietās, sākot no Dienvidkalifornijas pludmalēm līdz pat Jaunzēlandes vulkāniskajiem laukiem. Šis minerāls veidojas ļoti skāba ūdens klātbūtnē.
2004. gadā jarozītu uz Marsa atklāja viens no visurgājējiem - Opportunity. Zinātnieki uzreiz paziņoja, ka tas ir pierādījums, ka uz sarkanās planētas reiz ir bijis ūdens.
Bet ir vēl kāds interesants fakts par jarozītu. Vienā no tā veidošanās etapiem kombinējas pirīts ar skābekli. Šo oksidēšanās procesu var veikt arī īpašas "klinšēdājas" baktērijas. Vai jarozīts varētu veidoties bez šo mikroorganismu klātbūtnes, ir grūti pateikt, jo uz Zemes, sīkbūtnes ir visur.
"Jarozīta veidošanās ātrums bez baktērijām un ūdens klātbūtnes būtu ļoti lēns," skaidroja Hinmane. "Es nezinu nevienu vietu uz Zemes, kur nedarbotos mikroorganismi. Zeme ir ļoti slikta vieta, kur pētīt kā darbojušies abiotiskie procesi."
Bet Marss iespējams ir labāka vieta šādiem eksperimentiem. Ir izvirzītas vairākas teorijas kā jarozīts varētu veidoties bez mikroorganismu iedarbības.
"Uz Marsa ir ļoti oksidējoša vide," pastāstīja pētījuma līdzautore Mišele Kotlere. Uz sarkanās planētas jarozīts varētu veidoties no bazalta, kas tur ir bagātīgi pieejams.
Nevar izslēgt fascinējošo iespēju, ka Marsa jarozīts iespējams radies sarkanās planētas "klinšēdāju" baktēriju iespaidā. Šo versiju apstiprinātu organismu paliekas klintī. Kāpēc zinātnieki ir tik pārliecināti, ka mikroorganismu atliekām tur ir jābūt? Izrādās, ka jarozīts ir tāds kā minerāls-miskaste, kas savā kristāliskajā struktūrā savāc un iekļauj visvisādus apkārtējās vides elementus, starp kuriem ir arī orginskās vielas.
Agrākās organisko vielu noteikšanas metodes pamatojās uz jarozīta šķīdināšanu vai sajaukšanu ar citu šķidrumu. Kā uzskata Hinmane, šī metode nav droša, jo šie šķīdinātāji ir papildus piesārņojuma avots.
Hinmane un viņas kolēģi ir izstrādājuši jaunu tehnoloģiju, kurā nav nepieciešama iepriekšēja parauga sagatavošana. Viņi izmanto uz lāzera staru balstītu optisko un ķīmisko analizātoru (LOCI), kas atrodas Aidaho nacionālajā laboratorijā. Iešaujot minerāla gabalam ar lāzeri, iztvaiko neliela daļa kristāliskās virsmas, veidojot individuālus jonus. Šos jonus laiž cauri masas spektrometram un nosaka katra jona masu, lādiņu un piederību. Izmantojot šo metodi, četros no septiņiem paraugiem, izdevās atklāt glicīnu, kas ir mazākā no aminoskābēm, kura nepieciešama olbaltumvielu izveidei.
"Šis pētījums pierāda, ka dzīvības pamatmolekulas var noteikt Marsa iežos, izmantojot instrumentu, kas var doties uz sarkano planētu," piebilda Kārltons Allens no NASA Džonsona kosmosa izpētes centra. Visticamāk gan, ka LOCI instruments nelidos uz Marsu, jo šī ierīce ir smaga un ļoti sarežģīta. Daudz reālāka ir šī instrumenta izmantošana analīzējot iežus, kas kādreiz varētu tikt atvesti šurp no Marsa.
"Mūsu tehnoloģijas priekšrocība ir tā, ka nav nepieciešama parauga sagatavošana," skaidroja Kotlere. "Mēs ieliekam akmeni mašīnā un izšaujam pa to."
Ar šo metodi iespējams noteikt ne tikai bioloģisko sastāvdaļu klātbūtni, bet arī izmērīt izotopu koncentrāciju. Uzlabojot metodes precizitāti, būtu iespējams noteikt vai šīs vielas nāk no dzīviem organismiem vai nē.
"Dzīvi organismi vairāk izmanto vieglākus izotopus," piebilda Kotlere. Bioloģiskajos paraugos vairāk ir sastopams oglekļa 12 izotops, nevis tā smagākais "brālis" C13.
Lai arī jarozīts ir iespējamā Marsa dzīvības atslēga, zinātnieki cer, ka nākotnē plānotā paraugu atgriešanas misija, uz Zemi nogādās pēc iespējas plašāku klāstu dažādu minerālu.
"Viena lieta ir skaidra, ka kopējais zinātniskais devums būs atkarīgs no atvesto paraugu dažādības, un ir svarīgi plānot, kā šo dažādību nodrošināt," piebilda Deivids Bētijs no NASA JLP.
Astrobiology magazine
Komentāri
dziviba tieši 29.07.2008 domāja šādi:
Visas planetas reiz kkur bijusi dziviba, nu mars nav iznjemums, ja jau ledus tur tika atrasts un shi te viela - Jerozits! tas viss ir par iemeslu dzivibai!
Ne velti saka kad cilveks bez udens nevar izdzivot ilgak ka vairak par 3 dienam, tapec udens ir dzivibas simbols visas jomas!
Domaju ka jaaizsuta Marsa zonde ar cilveku priekshgala uz Marsu un tad bus jauna era NASA priekshtatiem !
Marsietis tieši 22.12.2008 domāja šādi:
vaitad tagad netiek pratots kaa tikt atpakalj no marsa ar visiem akmenjiem ?