Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Marsa mālos atklāts elements, kas varēja būt nozīmīgs dzīvības izcelsmei (1091/0)


Publicēts: 13.06.2013

Havaju salu universitātes NASA Astrobioloģijas institūta (UHNAI) zinātnieki Marsa meteorītā ir konstatējuši augstu bora koncentrāciju. Tiek uzskatīts, ka bora oksidētās formas (borāti) ir bijuši nozīmīgi elementi RNS veidošanās procesos. Meteorīts, kas tika izmantots pētījumā, tika atrasts Antarktīdā 2009./2010. gada sezonā.

Izmantojot V. M. Keka Kosmoķīmijas laboratorijas jonu mikrozondi, pētnieku komanda analizēja Marsa meteorītā esošās mālu dzīslas. Izslēdzot iespēju, ka paraugs ir sajaucies ar Zemes elementiem, tika konstatēts, ka meteorītā esošā bora koncentrācija aptuveni 10 reizes pārsniedz agrāk pētītajos meteorītos noteikto bora daudzumu.

Tiek uzskatīts, ka borāti ir bijuši ļoti nozīmīgi dzīvības izcelsmē uz Zemes, jo tie spēj stabilizēt ribozi, kas ir viena no RNS pamatsastāvdaļām. Zinātnieki spekulē, ka agrīnajos etapos pirms DNS izveides tieši RNS bija informācijas nesējs.

RNS varēja būt pirmā molekula, kas spēja uzglabāt informāciju un nodot to nākamajām paaudzēm. Šis mehānisms tiek uzskatīts par vienu no būtiskākajiem evolūcijai. Lai ar mūsdienās sastopamās dzīvības formas RNS sintezē ļoti izsmalcinātos procesos, pirmās RNS molekulas radās ne-bioloģiskā ceļā. Vissarežģītākais šajā procesā ir RNS ogļhidrāta sastāvdaļas - ribozes - veidošana. Agrāk veiktajos pētījumos laboratorijas apstākļos ir izdevies noskaidrot, ka bez bora klātbūtnes uz agrīnās Zemes sastopamie ķīmiskie elementi nevarēja apvienoties un izveidot ribozi. Bora klātbūtnē process notiek spontāni un riboze ir stabila.

"Ņemot vērā bora nozīmību dzīvības rašanās teorijā, es biju iedomājies, ka tas ir ļoti labi izpētīts elements meteorītos," pastāstīja biologs Džeimss Stīvensons no UHNAI. "Konsultējoties ar doktori Lidiju Hallisu, es atklāju, ka tas ir ļoti maz pētīts. Es biju pārsteigts un ieintriģēts. Tad viņa man pateica, ka paraugi un nepieciešamās iekārtas ir pieejami universitātē."

Uz mūsu planētas ar borātiem bagāti sāļi, nosēdumi un māli ir bieži sastopami, bet līdz šim tādi nebija atklāti uz citiem Saules sistēmas objektiem. Pētījums liek domāt, ka laikā, kad dzīvība veidojās uz Zemes, borāti varēja izgulsnēties arī uz Marsa.

"Agrāk Zemei un Marsam bija vairāk kopēja," paskaidroja Hallisa. "Laika gaitā Marss ir zaudējis atmosfēru un uz virsmas esošo ūdeni, bet senajos meteorītos ir saglabājies māls no mitrākiem Marsa vēstures periodiem. Pētījumā analizētā māla vecums ir aptuveni 700 miljoni gadu. Uz Zemes plātņu tektonikas darbības rezultātā nav saglabājušies tik veci māli, tādēļ Marsa māli sniedz vērtīgu informāciju par vides apstākļiem, kādi varēja pastāvēt uz agrīnās Zemes."

Fakts, ka uz Marsa šajā laikā bija atrodami ar boru bagāti māli, varētu nozīmēt to, ka tādi paši māli varēja būt uz Zemes. Šādi mālu nogulumi varēja kalpot kā drošas paslēptuves, kur varēja izveidoties viena no dzīvībai svarīgajām molekulām.

University of Hawaiʻi at Mānoa

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE