Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Marsa ledāju kausēšana (2999/0)


Publicēts: 18.03.2003

Intriģējošās un daudz pētītās gravas uz Marsa iespējams nav radījis ūdens, kas izplūst no pazemes avotiem. Visticamāk šie veidojumi ir radušies kūstot sniegam. Tādejādi zinātniekiem ir pamats domāt, ka uz sarkanās planētas norit procesi, kas varētu nodrošināt dzīvības eksistenci.

Vadošie zinātnieki ir izvirzījuši jaunu ieleju rašanās teoriju, pamatojoties uz NASA Marsa Odiseja satelīta foto uzņēmumiem. Pētnieki atbalsta uzskatu, ka šķidro ūdeni slēpj sniega kārta, tādejādi aizsargājot to no ātras iztvaikošanas Marsa retinātajā atmosfērā.

Raudošie slāņi

2000. gada jūnijā Maikls Malins un viņa kolēģis Kenets Edgets no Malina Kosmosa Zinātnes Sistēmām (MSSS) pirmo reizi ziņoja par mīklainām ūdens sūkšanās pazīmēm uz Marsa, kas izpaudās kā jaunas, svaigi izskalotas gravas un ielejas. Abi zinātnieki savu ziņojumu balstīja uz attēliem, kas tika iegūti ar Marsa Globālā Topogrāfa palīdzību.

Pārsteidzošais atklājums – jaunveidotie, asarojošie klinšu un nosēdumu slāņi uz Marsa – planetārajiem ekspertiem sagādāja daudz pārdomu. Gadu gaitā radās milzīgs daudzums zinātnisku teoriju, kas centās izskaidrot ieleju rašanos uz Marsa, ieskaitot pazemes ūdeņu sūci, paaugstināta spiediena pazemes ūdeņu vai oglekļa dioksīda plūsmu, kā arī dubļu plūsmas, kas rodas sabrūkot mūžīgajā sasalumā esošajiem iežiem.

Pagaidām neviena no teorijām nav radusi plašāku atbalstu.

Siltumnīca uz Marsa

Šodien tiek apšaubīta iespēja, ka Marsa ielejas un gravas ir radījuši avoti vai paaugstināta spiediena plūsmas. Visticamāk šīs slavenās ielejas un gravas ir radījis tekošs ūdens no kūstošiem sniega krājumiem. Tā apgalvo Filips Kristensens, zinātnieks no Arizonas universitātes un Odiseja kameru sistēmas iegūto datu galvenais pētnieks.

Turklāt jāsaka, ka sniegs darbojas kā siltumnīca, aizsargājot ūdeni un ļaujot apakšējiem sniega slāņiem kust un tecēt, uzreiz neiztvaikojot zema spiediena atmosfērā.

„Šis sniegs iespējams ir neticami valdzinošs mājoklis dzīvībai,” Kristensens stāstīja SPACE.com intervijā. „Jums ir saules gaisma fotosintēzei. Jums ir temperatūra virs sasalšanas grādiem. Un jums ir šķidrs ūdens tikai dažas pēdas zem virsmas Marsa vidējos platuma grādos lielās platībās.”

„Es uzskatu, ka ja uz Marsa eksistē dzīvība, tad tā pārvietotos tieši uz šo vidi,” teica Kristensens. „Sniegs tur atrodas un darbojas kā brīnišķīga sega, kas ļauj eksistēt tekošam ūdenim.”

Uzlīmētais reljefs

Kristensens pievērsa mūsu uzmanību attēlam, kur redzams krāteris Sirēnu zemes (Terra Sirenum) dienvidu vidējos platuma grādos. Kristenses norādīja, ka tajā redzamas erodējušas gravas krātera aukstākajā, pret polu vērstajā ziemeļu sienā. Bet šīm īpatnībām vēl jāpievieno lieta, ko zinātnieks sauca par „pielīmēto reljefu”.

Šīs gludās materiāla nogulsnes iespējams ir viegli gaistošas, tās veido materiāli, kas iztvaiko Marsa retinātajā atmosfērā. Šis materiāls ir atrodams tikai aukstākajos, apslēptākajos planētas reģionos.

Kristensens paziņoja, ka vislīdzīgākais sastāvs šādam lēni gaistošam materiālam ir ūdenim sniega formā. Pamatojoties uz šiem novērojumiem, Marsa zinātnieki saista noslēpumainās gravas ar potenciālo sniega esamību.

Sniegs uz Marsa visticamāk krājas uz nogāzēm, kas ir vērstas pret poliem – aukstākajos apgabalos. Tas tur uzkrājas un aizsedz virsmu aukstākajos gadalaikos, bet siltākajos kūst. Kušana vispirms sākas atklātākajos, pret Sauli pavērstajos apgabalos. Kristensens stāstīja, ka tas izskaidro kāpēc gravas un ielejas sākas tik augstu.

Kristensens piebilda, ka tiklīdz viņš esot sācis domāt par sniegu, pētnieks esot atradis vēl vairākus Marsa Globālā Topogrāfa attēlus, kas norāda uz „pielīmēto” sniega krājumu un gravu saistību.

Jauks dzīvošanai

Kristensens pastāstīja, ka sniega krājumiem kūstot veidojas straumes, kas izskalo gravas. Vidēji dienā izkūst 12 kubikmetri uz vienu gravu. Šādā ātrumā būtu iespējams piepildīt peldbaseinu nedēļas laikā. Šāds ūdens varētu būt bijis tur jau simtiem gadu pirms ledus pazūd pilnībā.

Ņemot vērā, ka sniega krājumi uz Marsa ir bieži sastopami, ir ļoti liela iespējamība, ka jebkurā brīdī uz planētas ir kūstošs sniegs. „Tas nav miris process,” teica Kristensens.
„Sniegs atgriezīsies un gravas tiks atjaunotas un aktivēsies. Tas ko mēs šodien redzam ir kaut kas līdzīgs sniega atlieku fosīlijām. Bet tas nenozīmē, ka preces ir nedzīvs un neaktīvs. Tas atkal atgriezīsies,” Kristensens piebilda NASA preses konferencē.

Jaunais gravu rašanās skaidrojums labi saskan ar NASA Marsa izpētes stratēģiju – „sekot ūdenim” un meklēt dzīvību. Šie kūstošie sniega krājumi ir potenciālās vietas, kurp nākotnē varētu doties roboti.

„Ja mēs neatradīsim dzīvību šādā vidē,” teica Kristensens, „radīsies jautājums, kur tad galu galā dzīvība ir iespējama?”

Sniega aļģu analogs

Linns Rotšilds, zinātnieks, kas darbojas NASA ekosistēmu izpētes centrā Arnesā netālu no Sanfrancisko, arī piedalījās NASA preses konferencē. Viņš piebilda, ka pieņēmums, ka šķidrs ūdens atrodas tuvu Marsa virsmai, ir laba zīme potenciālajai dzīvībai.

„Īsts satricinājums būs šāda šķidra ūdens atradums... un pat pavisam nelieli tā daudzumi būs pietiekami,” teica Rotšilds. Uz Zemes ir sastopami ļoti līdzīgi organismi, kas dzīvo identiskos apstākļos. Zinātnieks minēja, ka viens no šādiem organismiem ir sniega aļģe, saukta arī par „meloņsiegu”.

Šie organismi var izdzīvot ļoti ilgu laiku, vairāk nekā gadu, tā sauktajā miera periodā. Tad, kad apstākļi ir labvēlīgi un uzrodas pavisam plāna ūdens kārtiņa zem sniega, organismi atmostas. Šajā kustīgajā fāzē tie migrē uz sniega virspusi, sāk fotosintēzes procesus, pabeidz savu dzīves ciklu un atgriežas sporu stadijā.

Rotšilds teica, ka „tādu mēs varētu iedomāties izdzīvošanu” apstākļos, ko piedāvā Kristensens.

Pavisam jauna perspektīva

Džons Mustards, asociētais profesors Brauna universitātes ģeoloģijas fakultātē Rodas salā, nosauca Kristensena atradumu par „pilnīgi jaunu perspektīvu” Marsa gravu skaidrojumos. Viņš gan piebilda, ka šī teorija neapstādinās citu versiju izvirzīšanu.

„Kā zinātnieki mēs joprojām turpināsim pārbaudīt un atklāt jaunas lietas,” stāstīja Mustards. Nākotnē plānotā Marsa ekspedīcija daļēji aizsāksies jau 2005. gadā, kad tika palaists NASA Marsa izpētes satelīts, kas būs aprīkots ar jaunām tehnoloģijām, kas palīdzēs vēl detalizētāk izpētīt gravas un iespējams noteikt kā tās radušās.

Brūss Jakoskis, Marsa eksperts no Kolorādo universitātes arī piedalījās NASA organizētajā preses konferencē. Viņš izteicās, ka jaunais atklājums „ir jauns viedoklis, jauna informācija” par iespējamo gravu veidošanos uz sarkanās planētas.

„Ir ļoti grūti izvirzīt vienu ideju kā vadošo, vai kaut vai pieņemt, ka tā ir pareizā,” piebilda Jakovskis. „Visu ideju gūzmā – gan to, kas būtu reālas, gan to, kas nē, es uzskatu, ka šī ir viena no labākajām. Tā vēl nav pierādīta teorija, bet tā vismaz ir tāda, ko dažu nākamo gadu laikā varētu izpētīt. Es domāju, ka mēs tai vēl veltīsim daudz uzmanības.”

Leonard David (SPACE.com)

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE