Marsa ledāji
Publicēts: 25.04.2008
Vadošā hipotēze liecina, ka šī planēta ir mirusi jau miljardiem gadu. Pirms aptuveni 3,5 miljardiem gadu uz šīs planētas bija daudz tekoša ūdens. Tad tas pēkšņi pazuda un iestājās stindzinošs klusums, kuru šad tad pārtrauc putekļu vētras. Planētas klimats kopš tiem laikiem nav īpaši mainījies.
Jaunākie pētījumi, kurus veica Brauna universitātes zinātnieki, liecina, ka Marsa klimats tomēr ir daudz dinamiskāks, nekā agrāk tika uzskatīts. Izpētot 2006. gada MRO fotoattēlus, astronomi ir atklājuši, ka planētas vidējos platuma grādos ir pastāvējuši aptuveni 1 līdz 2,5 km biezi ledāji pavisam nesenā pagātnē, aptuveni pirms 100 miljoniem gadu. Pavisam salīdzinoši nesen (10 - 100 miljons gadu senā pagātnē) šie ledāji ir pārvietojušies.
Šādas nesenas aktivitātes pierādījumi nozīmē, ka Marsa klimats atkal var izmainīties.
"Mēs atkāpjamies no fakta, ka Marss ir miris jau vismaz 3 miljardus gadu līdz apstāklim, ka tas ir bijis dzīvs vēl pavisam nesen," pastāstīja Džajs Diksons no Brauna universitātes. "Šis atradums maina uzskatus par Marsu no planētas, kas ir bijusi sausa un mirusi, uz tādu, kas ir aktīva un ledaina."
Diksons un viņa līdzstrādnieki - Džeimss Heds, Luīze un Elizabete Šerkas un Deivids Mārčants - uzskata, ka šie attēli pierāda, ka uz Marsa ir pastāvējuši vairāki Ledus laikmeti, kad nesenā pagātnē sarkanās planētas vidējos platuma grādos bija sastopami ledāji, kas pazuda, kad izmainījās planētas ass slīpums.
Diksona grupas pētījumi aptvēra reģionu, kas tiek saukts par Protonilus Mensae-Coloe Fossae. Šis apvidus atrodas vidējos platuma grādos un rakstutojas ar dziļām ielejām, plakankalnēm un masīviem, kas nodala zemienes ziemeļos no augstkalnēm dienvidos.
Izpētot kādu zemienē esošu ieleju-kanjonu, zinātnieki atklāja, ka tam raksturīgas morēnas - nogulumiežu veidojumi, kas iezīmē ledāja robežu virzīšanos. Morēnu līnijas atklāj, ka ledājs ir virzījies augšup pa kanjona sienām, kas "fiziski nav iespējams".
Pētnieku komanda secināja, ka ledus apkārtējā līdzenumā ir pacēlies virs kanjona sienām un tad no viena gala piepildījis kanjonu no apakšas uz augšu. Ledus slānis varēja būt vismaz kilometru biezs.
Šie atradumi runā par labu šķidram ūdenim uz Marsa. Ledus, kā mēs zinām, var kust divejādi - temperatūras vai spiediena ietekmē. Patlaban uz Marsa dominē sublimācija, kad cietas vielas uzreiz pāriet gāzveida stāvoklī. Ledāja gadījumā tā apakšā varēja veidoties šķidrs ūdens. Iespējams, ka šajos milzīgajos rezervuāros varēja veidoties un paglābties Marsa flora un fauna.
Brown University
Komentāri
dzimmijs13 tieši 27.04.2008 domāja šādi:
Intresanti.