ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Marsa gravas izskalojušas smiltis


Publicēts: 5.05.2010

1999. gadā Mars Global Surveyor uz Zemi nosūtīja dažus neparastus sarkanās planētas attēlus. Tajos bija redzamas gravas uz pakalniem vidējos platuma grādos. Šīs gravas tiek uzskatītas par vienu no spēcīgākajiem pierādījumiem, ka uz Marsa reiz ir plūdis šķidrs ūdens.

Līdzīgas gravas ir atrodamas uz Zemes. Tās radušās ūdens darbības rezultātā. Iespējams, ka tieši tādēļ ļoti daudzi planetārie ģeologi uzskatīja, ka gravas uz Marsa ir veidojušās līdzīga procesa rezultātā.

Ideja nenoliedzami ir interesanta, bet pilna ar problēmām. Jaunākie Marsa visurgājēju dati liecina, ka šķidrs ūdens uz Marsa virsmas ir plūdis ļoti senā pagātnē. Savukārt gravas, kuras pamanīja Mars Global Surveyor, ir tikai dažus miljonus gadus vecas. Tobrīd Marsa atmosfēra jau bija pārāk auksta un retināta, lai uz planētas būtu pastāvējis šķidrs ūdens.

Lai apietu šo problēmu, ģeologi sprieda, ka kāds cits siltuma process varēja radīt šķidru ūdeni, kas izplūdis no pazemes krātuves. Gravas izskatās kā atkārtotu plūsmu izveidotas. Ja pazemes ūdenskrātuvju hipotēze ir pareiza, tad uz Marsa jābūt kādam mehānismam, kas regulāri papildina krātuves. Uz Zemes šāds mehānisms ir lietus. Uz Marsa šāds mehānisms līdz šim nav konstatēts.

Pastāv vēl kāda iespēja. Iespējams, ka gravas uz Marsa ir smilšu un putekļu plūsmu radītas. Līdzīgas gravas veidojas kāpās uz Zemes, ja kāpu stāvums sasniedz kritisko līmeni. Tomēr Marsa pakalni nešķiet pietiekami stāvi, lai sāktos uz Zemes novērotais process.

Jolanda Cedillo Floresa un Hektors Havjērs Durands Manterola no Meksikas nacionālās universitātes piedāvā risnājumu šai problēmai. Viņi uzskata, ka gravas rodas brīdī, kad oglekļa dioksīds, kas atrodas smiltīs, sublimējas un smiltis uz brīdi kļūst plūstošas kā šķidrums.

Šī pieeja atrisina vairākas problēmas. Šādas smiltis plūst pa nogāzēm, kas nav tik stāvas. Process var atkārtoties, jo oglekļa dioksīds izgulsnējas augsnē aukstākajos periodos, un to pārklāj vēja pūstās smiltis un putekļi. Siltākā laikā oglekļa dioksīds sublimējas un smiltis un putekļi plūst lejup pa nogāzēm.

Šī teorija izskaidro arī gravu atrašanos vidējos platuma grādos nevis uz ekvatora vai polārajos reģionos. Polos reti kļūst tik silts, lai sasildītu ar smilti klāto oglekļa dioksīda kārtu, bet ekvatorā ir pārāk silts, lai tāda kārta vispār izveidotos. Tādēļ vidējie platuma grādi ir vispiemērotākā vieta, kur gravām izveidoties.

Abi zinātnieki izveidoja līdzīgus apstākļus laboratorijā. Viņiem izdevās radīt gravas, kas atgādināja tās, kādas vērojamas uz Marsa. Tomēr ir redzamas dažas atšķirības. Viena no tām ir gravu garums. Zinātnieki uzskata, ka tas ir izskaidrojams ar veidu kā laboratorijā gaiss tika ievadīts smiltīs un kā sublimējās oglekļa dioksīds.

Jaunā teorija neliek izgudrot nekādas īpašas hipotēzes, kas piemērotas Marsam.

"Mūsu modelim nav nepieciešami eksotiski apstākļi, tikai tie, kas atrodami uz Marsa mūsdienās," teica Cedillo Floresa.

Šis ir patiesi interesants izskaidrojums. Tas gan samazina šķidra ūdens plūsmu pierādījumus uz sarkanās planētas. Ir zināms, ka uz Marsa pastāv ūdens, bet šķiet, ka Saules sistēmā ir daudz labākas vietas, kur meklēt šķidru ūdeni un iespējamās dzīvības formas.

Massachusetts Institute of Technology

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!