Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Marsa fotosesija (1744/1)


Publicēts: 18.07.2008

Ja jau par Marsu, tad par Marsu... Šobrīd visbiezāk apdzīvotā planēta aiz Zemes. Ar robotiem pagaidām, bet toties to tur ir ļoti daudz. Gan uz virsmas, gan augšā. Zinātnisko datu plūsma no sarkanās planētas ir ļoti intensīva. Patlaban ir ienākušies jaunākie attēli gan no ESA Mars Express, gan no NASA Mars Reconnaissance Orbiter.

Mars Express ir nofotografējis Echus Chasma, plašu ieleju sistēmu. Vai tās ir izskalojis ūdens vai plūstoša lava? Šis jautājums tiek uzdots par daudzām ielejām, sausām gultnēm un aizām, kas atrodamas uz Marsa. Lielākā daļa planetāro ģeologu atbalsta ideju par ūdeni uz Marsa kaut kad tālā pagātnē.

Echus Chasma tiek uzskatīta par vienu no bagātākajiem ūdens reģioniem. Ieleju sistēmas izskatās kā ūdens izskalotas. Tas ir aptuveni 100 kilometrus garš un 10 kilometrus plats ieleju tīkls. Tiek uzskatīts, ka ūdens, kas plūdis pa Echus Chasma, ir izveidojis daudz plašāko Kasei Valles ieleju, kura stiepjas tūkstošiem kilometru tālu uz ziemeļiem. Ieleju sistēma atrodas Lunae Planum augstkalnē, kas meklējama uz ziemeļiem no Marsa Lielā kanjona jeb Valles Marineris.

Attēlu izšķirtspēja ir aptuveni 17 metri uz pikseli. Skatoties uz fotogrāfijām patiesi šķiet, ka pats lidojat pāri Marsa virsmai.

Savukārt HiRISE kamera uz MRO (Mars Reconnaissance Orbiter) ir nofotografējusi kādu krāteri uz dienvidiem no Elysium Planitia, kas atrodas netālu no Marsa ekvatora. Šajos atēlos redzami dīvaini uzkalni, kuru izcelsme nav noskaidrota. Zinātnieki ir izvirzījuši vairākas teorijas par šo dīvaino pakalnu rašanos. Arī uz Zemes ir novēroti šādi veidojumi.

Iespējams, ka pakalniņus ir veidojuši Marsa vēji, izpūšot plakankalnes virsmu. Iespējams, ka šos uzkalniņus radījusi smilšu vētra, kad tai, pēkšņi apstājoties, tiek nomestas smiltis. Varbūt šīs mistiskās figūras nav veidojis vējš, nedz arī smilšu vētra. Tikpat labi tā varētu būt lava, trieciena rezultātā izsviestas klintis, kas laika gaitā erodējušas, vai varbūt ūdens radītas nogulsnes.

Lielāko pakalnu šķērsizmērs ir aptuveni 200 metri. To formas ir ļoti dažādas. Starp pakalniem redzamas vēja plūsmas veidotas smilšu kāpas. Interesanti, ka šie pakalni nav atsevišķi veidojumi, bet tie veido milzīgas platības.

Lai noteiktu šo pakalnu izcelsmi, MRO komanda turpinās analīzi un noteiks šo pakalnu ģeoloģisko uzbūvi, izmantojot CRISM spektrometru.

ESA & HiRISE

Komentāri

  1. dzimmijs13 tieši 26.08.2008 domāja šādi:

    Nu ko, jālido un jāapskatās.






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE