Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Komēta rada haosu Marsa magnetosfērā (774/0)


Publicēts: 10.03.2016

Tikai dažas nedēļas pirms 2014.gada oktobra, kad Marsam garām pabrāzās komēta C/2013 A1 (Siding Spring), ap sarkano planētu sāka riņķot NASA kosmiskais aparāts MAVEN. Laikā, kad komēta atradās tuvu planētai, daļa MAVEN instrumentu tika izslēgti, līdzīgi kā citiem orbītā esošajiem aparātiem. Tomēr atsevišķi MAVEN instrumenti darbojās un ieguva tādus datus, par kādiem zinātnieki varēja tikai sapņot.

"Saidingspringsas komēta izraisīja haosu Marsa magnētiskajā laukā," teica MAVEN zinātniskās komandas darbinieks Džareds Esplejs. "Mēs uzskatām, ka šajā gadījumā tika aizpūsta daļa no Marsa atmosfēras augšējiem slāņiem, līdzīgi kā to paveic spēcīga Saules vētra."

Marsu, atšķirībā no Zemes, neaizsargā spēcīga, planētas radīta magnetosfēra. Nelielu aizsardzību nodrošina Marsa atmosfēra, novirzot Saules vēju apkārt planētai, līdzīgi kā ūdens plūst ap akmeni straumē. Šo efektu nodrošina augšējie atmosfēras slāņi, kurus veido plazma - lādētu daļiņu slānis. Saules vēja lādētās daļiņas mijiedarbojas ar plazmu, radot lādētu daļiņu plūsmas, kas savukārt rada vāju magnētisko lauku.

Arī Saidinspringsas komētu ieskauj magnētiskais lauks, kuru rada Saules vēja mijiedarbība ar plazmas slāni, kas ieskauj komu - gāzes apvalku, kas apjož komētu. Lai arī komētas kodols nav lielāks par aptuveni 400 metriem, koma ir milzīga. Tā stiepjas aptuveni miljons kilometrus visos virzienos prom no komētas kodola. Komas blīvākā daļa, kas atrodas tuvāk kodolam, ir tā daļa, ko mēs teleskopā redzam kā pūkainu mākonīti.

Komēta lidoja garām Marsam ļoti tuvu. Vistuvākajā punktā tā atradās aptuveni 140 000 kilometru attālumā no planētas virsmas. Komētas koma vairākas stundas "apskaloja" Marsa virsmu, bet tās blīvākā daļa gandrīz skāra virsmu. Marsu pārpludināja neredzama komas lādēto daļiņu plūsma. Komētas spēcīgais magnētiskais lauks uz brīdi apvienojās un burtiski pārspēja Marsa vājo magnētisko lauku.

"Galvenie notikumi norisinājās, komētai atrodoties vistuvāk Marsam," teica Esplejs. "Bet planētas magnetosfēra sāka izjust ietekmi tiklīdz tā saskārās ar komētas komas ārējo malu."

Sākumā izmaiņas bija nebūtiskas. Marsa magnetosfēra, kas parasti vienmērīgi pārklāj planētu, sāka reaģēt uz komētas tuvošanos. Dažos reģionos mainījās magnētiskā lauka līniju virziens. Komētai tuvojoties, efekti pastiprinājās un Marsa magnētiskais lauks sāka atgādināt vētrā plandošu aizkaru. Komētai atrodoties vistuvākajā punktā, Marsa magnētiskajā laukā valdīja pilnīgs haoss. Pat vairākas stundas pēc tam, kad komēta bija palidojusi garām, magnētiskais lauks vēl nebija nomierinājies.

Esplejs un viņa kolēģi uzskata, ka komētas miejiedarbība ar Marsa magnetosfēru ir pielīdzināma efektam, kad planētai garām brāžas spēcīga, bet īslaicīga Saules vētra. Abos gadījumos tiek novērota pastiprināta atmosfēras aizplūšana, kas laika gaitā ir būtiski samazinājusi atmosfēras daudzumu ap Marsu.

NASA

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE