Ezeri uz Marsa
Publicēts: 6.01.2010
Satelītattēlos atrodamas norādes, kas liecina, ka Marss ir bijis pietiekami silts, lai pirms aptuveni 3 miljardiem gadu uz tā varētu pastāvēt ezeri. Agrāk tika uzskatīts, ka šajā periodā ir bijis pārāk auksts un sauss klimats.
Londonas Imperiālās koledžas zinātniekiem ir izdevies noskaidrot, ka šajā laika periodā uz sarkanās planētas ir pastāvējuši līdz 20 kilometriem plati ezeri netālu no ekvatora.
Agrākajos pētījumos iegūtie rezultāti liecināja, ka Marss ir bijis slapja un silta vieta agrīnajos vēstures posmos, bet pirms 4 līdz 3,8 miljardiem gadu planēta zaudējusi lielāko daļu atmosfēras un kļuvusi auksta un sausa.
Jaunākajos pētījumos zinātnieki analizēja NASA Mars Reconnaissance Orbiter attēlus un secināja, ka Marss ir piedzīvojis siltus un slapjus periodus arī vēlāk.
Iespējams, ka šie periodi ir saistīti ar paaugstinātu vulkānisko aktivitāti, mteorītu triecieniem vai Marsa orbītas izmaiņām. Radītais temperatūras pieaugums bija pietiekams, lai, izkūstot ledum, rastos gāzes, kuras sabiezināja atmosfēru. Tas, savukārt, nodrošināja atmosfēras spēju noturēt Saules siltumu un uzturēt temperatūru, lai varētu pastāvēt šķidrs ūdens.
MRO attēlos redzami atsevišķi padziļinājumi Ares Vallis, kas ir milzīga aiza ekvatora rajonā. Zinātnieki agrāk nebija varējuši izskaidrot šo padziļinājumu izcelsmi, bet uzskatīja, ka tie ir radušies sublimācijas rezultātā.
Pēdējo attēlu analīze atklāja, ka šos padziļinājumus savieno nelieli kanāli, kuri, kā apgalvo zinātnieki, varēja rasties tikai tekoša ūdens iedarbības rezultātā. Līdzīga rakstura drenāžas kanāli ir novērojami arī uz Zemes Sibīrijā un Aļaskā.
Zinātnieki uzskata, ka izkusušais ūdens varēja veidot ezerus, kur no augstāka līmeņa ūdenskrātuvēm uz zemākām veidojās pārteces kanāli.
Ezeru vecums tika noteikts pēc meteorītu krāteru skaita apkārtnē. Jo vairāk krāteru, jo vecāka virsma. Ezeru reģionā tika saskaitīti aptuveni 35 000 krāteri un tādēļ tiek pieņemts, ka ezeri veidojušies pirms aptuveni 3 miljardiem gadu.
Šobrīd nav zināms, cik ilgi pastāvējuši šie ezeri, bet tiek pieņemts, ka šie padziļinājumi varētu būt viena no poetenciālajām izpētes vietām, kur meklēt liecības par dzīvību uz Marsa. Vismaz tā pagātnē...
University College London
