Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Dīķis uz Marsa (254/0)


Publicēts: 26.07.2018

Liecības par Marsa slapjo pagātni ir izvagojušas tā virsmu gan kā sen izžuvušu upju gultnes, gan apjomīgas kādreizējo plūsmu atliekas. Gan orbitālie aparāti, gan visurgājēji uz sarkanās planētas ir atraduši minerālus, kas var veidoties šķidra ūdens klātbūtnē. Marsa klimats ir mainījies un mūsdienās uz planētas virsmas šķidrs ūdens vairs nevar pastāvēt. Tādēļ zinātnieki lūkojas pazemē. Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) 15 gadu vecais orbitālais aparāts Mars Express ir apstiprinājis, kas planētas polu apkaimē zem putekļu kārtām ir aprakts ūdens ledus. Jaunākie radara dati liecina, ka vismaz vienā vietā dienvidpola ledāju pakājē zem putekļu un ledus slāņa iespējams atrodas arī šķidra ūdens ezers.

Jau agrāk zinātniekiem bija aizdomas, ka polāro ledāju pakājē varētu slēpties šķidrs ūdens. Pētījumi Zemes apstākļos liecināja, ka zem ledāja spiediena ietekmē ūdens kūst zemākā temperatūrā. Uz Marsa vēl viens veicinošais apstāklis varētu būt sāļu klātbūtne. Tas ļautu ūdenim atrasties šķidrā stāvoklī temperatūrā, kas ir zemāka par nulle grādiem pēc Celsija.

Tomēr līdz šim Mars Express radara (MARSIS instruments) iegūtie dati nebija pārliecinoši. Lai apstiprinātu pieņēmumus, zinātniekiem nācās pilnveidot darba metodes, kā rezultātā tika iegūti augstas izšķirtspējas dati, kas arī atklāja iespējamo šķidra ūdens klātbūtni.

Radars sūta signālu planētas virsmas virzienā un reģistrē signāla atgriešanās laiku un arī signāla stiprumu. Materiāls, kuram cauri iziet radara raidītais impulss, ietekmē atpakaļ nākošā signāla īpašības un ļauj spriest par konkrētā materiāla īpašībām.

Pētījumi ar radaru atklāja, ka Marsa dienvidpola reģions ir veidots no vairākiem putekļu un ledus slāņiem. Mars Express pētīja aptuveni 200 km plašu apgabalu, raidot signālu līdz pat 1,5 km dziļumā. Aptuveni 20 km plašā apgabalā zem šiem slāņiem radara signāls bija ļoti spožs.

Ņemot vērā atstarotā signāla īpašības, kā arī slāņu sastāvu un potenciālo temperatūru konkrētajā slānī, zinātnieki pieņem, ka tas varētu būt slānis, kur robežojas ledus un šķidrs ūdens. Uz šīs robežas varētu būt izgulsnējušies sāļi.

Lai MARSIS varētu konstatēt šķidru ūdeni, slānim būtu jābūt vismaz vairākus desmitus centimetrus biezam.

"Šīs Marsa pazemes anomālijas radara signāla īpašības atbilst ūdenim vai ar ūdeni bagātiem nogulumiežiem," skaidroja Roberto Orosei. "Šis ir tikai neliels izpētes apgabals. Ir aizraujoši domāt, ka tur varētu būt vēl citas, pagaidām neatklātas pazemes krātuves."

"Mēs jau gadiem ilgi reģistrējam interesantus veidojumus zem Marsa virsmas, bet agrāk neizdevās atkārtot rezultātus no vienas uz otru orbītu, jo mērījumu biežums un datu izšķirtspēja bija pārāk zema," piebilda Andrea Cičeti. "Mums bija jāizdomā jauns darba režīms, lai apietu daļu no datu apstrādes kosmiskā aparāta datorā un palielinātu mērījumu biežumu, tādejādi iegūstot augstāku izšķirtspēju. Tagad mēs redzam to, ko agrāk nebija iespējams saskatīt."

Atradums atgādina Vostok ezera atklāšanu aptuveni 4 km dziļumā zem Antarktīdas ledājiem. Ir zināms, ka uz Zemes šādos apstākļos dzīvo atsevišķi mikroorganismi. Vai uz Marsa šādas sāļa ūdens "peļķes" varēja būt patvērums dzīvajiem organismiem pagātnē? Vai tādas tās varētu būt arī mūsdienās?

Jautājums par dzīvību uz Marsa joprojām ir neatbildēts. Tam pievērsušās daudzas misijas pagātnē, un šis jautājums ir arī nākotnē plānoto misiju uzdevumu sarakstā.

 

ESA

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE