Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Deimoss (3378/0)


Publicēts: 10.03.2009

Mēs esam pieraduši, ka HiRISE vēro Marsu un apgādā zemiešus ar burvīgām sarkanās planētas fotogrāfijām. Reizēm MRO kamera pievēršas augstākām lietām. Šoreiz tās redzeslokā nonācis mazākais no Marsa pavadoņiem - Deimoss.

Deimoss ir mazākais no abiem Marsa pavadoņiem, kurš savu vārdu ieguvis no sengrieķu mitoloģijā sastopamās Šausmu personifikācijas. Deimosu 1877. gada 12. augustā atklāja Asafs Halls. Pēc sava albedo, blīvuma un spektra pavadonis atgādina C vai D tipa asteroīdu. Tikai diviem objektiem uz Deimosa virsmas ir nosaukums - Svifta un Voltēra krāteri.

Tā kā Deimoss ir niecīgs, tad tā forma nav sfēriska. Ja jūs atrastos uz šī pavadoņa, kas veic gandrīz cirkulāru orbītu ap Marsa ekvatoru, sarkanā planēta izskatītos 1000 reizes lielāka un aptuveni 400 reizes spožāka, nekā pilns Mēness, skatoties no Zemes. Savukārt, ja uz Deimosu skatītos no Marsa, šis pavadonis izskatītos kā zvaigznīte. Pilnmēness brīdī tas būtu tik spožs kā Venēra, kādu mēs to varam vērot no Zemes. Nelielā teleskopā marsietis varētu novērot Deimosa fāzes.

HiRISE fotogrāfijā, kas tapusi 2009. gada 21. februārī, redzams, ka Deimosa virsma ir gluda un to klāj regolīta slānis, kurā labi redzami svaigākie triecienkrāteri. Tas ir samērā tumšs, iesarkans objekts, ļoti līdzīgs Fobosam, kuru HiRISE nofotografēja 2008. gada 23. martā. Iespējams, ka dažādās krāsu variācijas nosaka materiāla mijiedarbība ar kosmisko vidi. Kā redzams, gludākie reģioni, kas, acīmredzot, ilgāku laiku bijuši pakļauti šai iedarbībai, ir tumšāki un sarkanāki nekā reģioni ap jaunajiem krāteriem.

Attēla izšķirtspēja ir 20 metri uz pikseli, tādejādi attēlā var izšķirt jau 60 metrus lielus objektus.

 

HiRISE

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE