Ar autostopu uz Marsu
Publicēts: 23.04.2003
Jaunā Marsa izpētes ekspedīcija tiks palaista šā gada vasarā, un zinātnieki ar nepacietību gaidīs uz planētas virsmas veikto eksperimentu rezultātus. Šie rezultāti, visbeidzot, varētu norādīt uz iespējamo dzīvību uz sarkanās planētas. Bet jaunākie pētījumi, kas nesen publicēti BioMed žurnālā, norāda, ka dzīvība, kura tur iespējams tiks atklāta, varētu būt cēlusies uz Zemes.
Saskaņā ar Ronalda Krauforda un viņa kolēģu no Aidaho universitātes pētījumiem Marsa apstākļos var eksistēt baktērijas formas, kas pazīstamas kā endosporas. Šīs snaudošās baktērijas varētu būt netīšām aizvestas uz Marsu, kuras ceļojušas ar iepriekšējo misijas robotu no baktēriju bagātās Zemes.
Baktērijas pāriet endosporu formā, kad tām draud katastrofāli apstākļi – ekstrēmas temperatūras, dezinfektanti, radiācija vai izžūšana. Baktēriju endosporas šajā snaudošajā stāvoklī var pavadīt tūkstošiem gadu. Endosporas var pat izdzīvot nežēlīgajā kosmosa vakuumā.
Zinātnieki domā, ka ja uz Marsa pastāv dzīvība, tad tā visticamāk jāmeklē zem augsnes virskārtas. Marsa augsne satur spēcīgus superoksidētāj-savienojumus, kas var iznīcināt dzīvību. Kā arī planētas virsma ir pakļauta spēcīgai ultravioletā starojuma iedarbībai.
Kraufords pētīja, vai Bacillus subtilis endosporas spēj izdzīvot mākslīgi radītā Marsa vidē. Viņi radīja Marsa augsnes analoģiju, sajaucot sausas smiltis, kas saturēja endosporas ar ferrātiem, kas ir jonizētas augsnes ar visspēcīgākajām oksidējošajām īpašībām. Tādejādi Marsa augsne ir mehānisms, kas nodrošina Marsa sterilizāciju.
Lai pilnīgāk simulētu planētas apstākļus, augsne tika turēta oglekļa dioksīda atmosfērā un atdzesēta līdz -20 grādiem pēc Celsija. Sešas nedēļas augsni apstaroja ar spēcīgu ultravioleto starojumu. Turpmākās analīzes pierādīja, ka 5 milimetru dziļumā endosporas joprojām bija dzīvas.
Zinātnieki augsni pakļāva arī ūdens iedarbībai. Lai gan šķiet, ka viss ūdens uz Marsa ir sasalis, daudzi zinātnieki domā, ka agrāk ledus varētu būt bijis izkusis. Ferrāti ļoti aktīvi reaģē ar ūdeni, tādejādi augsne kļūst mazāk toksiska. Endosporas neaizgāja bojā arī ferrātiem ķīmiski reaģējot ar ūdeni.
Ja dzīvības formas tiešām ir ieradušās uz Marsa no Zemes sūtītiem kosmosa kuģiem, iespējams būs grūti noteikt un nodalīt Marsa agrāko un tagadējo dzīvības izcelsmes un attīstības vēsturi. Zinātnieki nekad nevarēs būt pārliecināti, ka endosporas, kuras varētu atrast uz Marsa, ir iedzimtie, vai stopētāji no Zemes.
„Savienotajām Valstīm un pārējām kosmosa izpēti veicošajām valstīm ir jāapzinās situācijas nopietnību un jāapņemas, ka nedz Marsu, nedz kādu citu planetāru sistēmu nedrīkst inficēt ar Zemes izcelsmes baktērijām,” rakstīja pētījuma autori. „(Mūsu pētījumi liecina), ka no vides norobežotās endosporas, ja tās nokļūst uz Marsa, var izdzīvot ļoti ilgu laiku Marsa aukstajā, sausajā un citādi nedraudzīgajā vidē, par spīti spēcīgo oksidantu klātbūtnei augsnē.”
Kristofers MakKejs no NASA Ames izpētes centra atzīst, ka šis eksperiments un tā rezultāti ir vērā ņemami un ļoti brīdinoši.
„Ļoti daudzas baktērijas no Zemes varētu izdzīvot snaudošajā formā Marsa augsnē, kur pat plāns augsnes slānis spēj tās pasargāt no ultravioleto staru iedarbības,” piebilda MakKejs. „No šī viedokļa skatoties, nākotnē mums vajadzēs turp doties, lai savāktu visus vecos robotus, kas tur nosēdušies un savākt visu bakterioloģisko miskasti, ko iespējams tur būsim radījuši.”
Zinātnieki turpinās eksperimentus, pilnveidojot Marsa vidi un atmosfēru, lai iegūtu vēl precīzākus datus.
Marsa 2003. gada misija, kas sastāvēs no diviem identiskiem visurgājējiem, tiks palaista 2003. gada vidū un ieradīsies uz Marsa aptuveni 2004. gada janvārī. Visurgājēji ir projektēti tā, lai tie katru Marsa dienu veiktu 100 metrus un savāktu datus, kuru iegūšanai tie būs aprīkoti ar jaunākajām tehnoloģijām. Visurgājēju uzdevumos ietilpst dzīvības pazīmju konstatēšana, planētas klimata un ģeoloģijas izpēte, kā arī nākamo misiju, tai skaitā cilvēku lidojumam uz Marsu, plānošanai nepieciešamo datu vākšana.
SPACE.com
Komentāri
