Šķidrs ūdens uz Marsa

Publicēts: 29.09.2015
Jaunākie dati, kas iegūti ar Mars Reconnaissance Orbiter (MRO) palīdzību, apliecina, ka arī mūsdienās uz Marsa ir sastopams šķidrs ūdens. Ar spektrometru izpētot krāteru nogāzēs redzamās tumšās svītras, ir izdevies noskaidrot, ka tur esošie minerāli satur ūdeni. Šīs tumšās svītras mainās laika gaitā. Siltākos gadalaikos tās kļūst tumšākas un garākas,…

Planēta, kura zaudēja okeānu

Publicēts: 6.03.2015
Pirms aptuveni četriem miljardiem gadu uz jaunveidotās planētas eksistēja okeāns. Ūdens apjoms bija pietiekams, lai visu planētu noklātu ar 140 metrus biezu ūdens slāni. Tā kā okeāns aizņēma tikai daļu no ziemeļu puslodes, visticamāk tas bija dziļāks, vietumis līdz okeāna pamatnei bija 1,6 kilometri.

Marsa mākoņa neatminētais noslēpums

Publicēts: 17.02.2015
2012. gada martā un aprīlī vaļasprieka astronomi pamanīja neparastu veidojumu uz Marsa. Tas izskatījās kā milzīgs putekļu mākonis. Tā augstums varēja būt kādi 200 līdz 250 kilometri, kas ir daudz augstāk nekā būtu iespējams izskaidrot ar tipiskajām putekļu vētrām, kas plosās uz Marsa. Neparastais mākonis, kuram līdz šim nav izdevies rast skaidrojumu,…

Organisko vielu atradumi uz Marsa

Publicēts: 17.12.2014
Vai marsieši eksistē? Varbūt dzīvība uz sarkanās planētas ir pastāvējusi senatnē? Šie jautājumi noteikti ir vieni no aktuālākajiem mūsdienās ne tikai zinātnieku aprindās. Rast skaidrību palīdz daudzie aparāti, kas gan rinķo ap Marsu, gan strādā uz tā virsmas. Viens no šādiem aparātiem ir NASA Curiosity, kas apkārtējā atmosfērā konstatēja strauju metāna…

Šārpa kalna slapjā pagātne

Publicēts: 10.12.2014
Tas, ka savulaik uz Marsa ir valdījis siltāks un mitrāks klimats, vairs nevienu nepārsteidz. Tomēr vadošā hipotēze liecina, ka šis periods ir bijis salīdzinoši īss. Jaunākie dati, kas iegūti, veicot apkārtējo iežu analīzi Geila krāterī ar NASA mobilo laboratoriju Curiosity, norāda, ka Šarpa kalns ir veidojies no nogulumiežiem ezerā, kas tur pastāvējis…

Pirmie rezultāti no MAVEN

Publicēts: 15.10.2014
Jaunākais NASA Marsa izpētes aparāts MAVEN sarkano planētu sasniedza 2014. gada 21. septembrī. Jau pēc 8 stundām uz Zemi tika nosūtīti pirmie dati no MAVEN instrumentiem, sniedzot pirmo ieskatu gaisīgo Marsa atmosfēras sastāvdaļu - skābekļa, oglekļa un ūdeņraža izvietojumā atmosfēras augšējos slāņos.

Saidingspringsas komētas vērotāju flote

Publicēts: 11.10.2014
2014. gada 19. oktobrī aptuveni 139 500 kilometru attālumā Marsam garām palidos Saidingspringsas komēta (C/2013 A1). Tas ir vairāk nekā uz pusi mazāks attālums nekā no Mēness līdz Zemei. Nav zināma neviena komēta, kas būtu pielidojusi tik tuvu mūsu planētai. Nelaižot garām izdevību vērot šo lidojumu garām sarkanajai planētai, NASA un citas aģentūras…

Marsieši vēroja Merkura tranzītu

Publicēts: 13.06.2014
Kamēr zemieši vēl tikai gaida nākamo Merkura tranzītu, marsieši to varēja izbaudīt pilnībā jau šī gada 3. jūnijā. Par to ziņoja un arī lietišķos pierādījumus atsūtīja Zemes pārstāvis uz Marsa - NASA mobilā izpētes laboratorija Curiosity. Šis ir pirmais planētas tranzīts, kāds jebkad novērots no citas planētas virsmas, kā arī pirmā reize, kad izdevies…

Curiosity fotografē asteroīdus

Publicēts: 29.04.2014
NASA Marsa izpētes mobilā laboratorija Curiosity 2014. gada 21. aprīlī nofotografēja divus asteroīdus Marsa naksnīgajās debesīs. Šie divi asteroīdi ir Vesta un Cerēra. 2011. un 2012. gadā ap Vestu riņķoja NASA kosmiskais aparāts Dawn, kurš šobrīd ir ceļā uz Cerēru. Gan Vesta, gan Cerēra atrodas asteroīdu joslā starp Jupiteru un Marsu. 12 sekunžu ilgajā…

Ūdens pastrādājis uz Marsa

Publicēts: 10.04.2014
Skatoties uz šīm šaurajām aizām un salām, kas atrodas starp tām, varam tikai iztēloties iespaidīgo straumi, kas savulaik izveidojusi šo kanālu sistēmu. Attēlā, kuru 2013. gada 7. decembrī nofotografēja Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) orbitālais aparāts Mars Express, redzama Osuga Valles centrālā daļa. Šis veidojums atrodas aptuveni 170 kilometrus uz…