100 grami sekundē
Publicēts: 6.11.2015
Ja pārdevēja katru dienu no kases paņem 1 centu, tad vienas dienas ietvaros tas šķiet sīkums, bet, ja šī sīkā zagšana turpinās gadiem un gadu desmitiem, pazudusī summa jau šķitīs ievērojama. Tieši tas noticis ar Marsa atmosfēru, kas Saules sistēmas pirmsākumos ir bijusi pietiekami blīva, lai uzturētu mitru un siltu vidi, bet laika gaitā tā ir palēnām "nozagta", pārvēršot sarkano planētu par sausu, aukstu un neauglīgu tuksnesi.
NASA MAVEN misijas ietvaros ir izdevies identificēt procesus, kuru rezultātā Marss no siltas un mitras planētas ir pārtapis aukstā un sausā. MAVEN mērījumi ir ļāvuši zinātniekiem noskaidrot, ar kādu ātrumu Marsa atmosfēra zaudē gāzes Saules vēja ietekmē. Izrādījās, ka spēcīgu Saules vētru laikā atmosfēras erozija notiek vēl straujāk.
"Šķiet, ka Marsam ir bijusi pietiekami blīva atmosfēra, kura uzturējusi siltumu, kas nepieciešams šķidra ūdens nodrošināšanai, kas tiek uzskatīts par mums zināmo dzīvības formu pastāvēšanas pamatnoteikumu," pastāstīja Džons Grunsfelds no NASA. "Noskaidrojot, kas noticis ar Marsa atmosfēru, mēs uzlabosim zināšanas par planētu atmosfēras dinamiku un evolūciju. Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas tiek izskatīti, apsverot NASA ceļojumu uz Marsu, ir izprast iemeslus, kas var izmainīt planētas vidi no tādas, kur uz virsmas var eksistēt mikroorganismi, uz dzīvībai nepiemērotu."
MAVEN iegūtie dati liecina, ka katru sekundi Saules vējš no Marsa atmosfēras aizpūš aptuveni 100 gramus gāzes.
"Mēs esam novērojuši, ka Saules vētru laikā atmosfēras erozija ir spēcīgāka," teica Brūss Jakoskijs. "Tādēļ mēs domājam, ka gāzu zudums pirms miljariem gadu bija daudz lielāks, jo Saule bija jaunāka un aktīvāka."
Saules vējš ir daļiņu plūsma, kas galvenokārt sastāv no elektroniem un protoniem, kas plūst prom no Saules ar ātrumu aptuveni 1,6 miljoni km/h. Saules vēja nestais magnētiskais lauks, plūstot garām Marsam, var radīt elektrisko lauku, kas savukārt paātrina Marsa atmosfēras augšējos slāņos esošos jonus un "aizšauj" tos kosmosā.
MAVEN pēta, kā Saules vējš un ultravioletais starojums atrauj gāzi no planētas atmosfēras augšējiem slāņiem. Iegūtie rezultāti liecina, ka zudums tiek novērots trīs apgabalos - "astes" zonā, kas atrodas tajā Marsa daļā, kas vērsta prom no Saules, polārajos reģionos un Marsu aptverošajā gāzu mākonī. Aptuveni 75% jonu aizplūst no astes zonas, gandrīz 25% no polārajiem reģioniem un pavisam niecīgs daudzums no aptverošā gāzu mākoņa.
Pētījumi, kas tiek veikti ar orbitālajām stacijām un visurgājējiem uz Marsa virsmas, liecina, ka senatnē uz Marsa ir bijuši reģioni, kurā ūdens bijis bagātīgi sastopams. Lai ūdens pastāvētu pietiekami ilgi un radītu mūsdienās novērojamos virsmas veidojumus, Marsa atmosfērai vajadzēja tolaik būt blīvākai, lai nodrošinātu šķidra ūdens pastāvēšanai nepieciešamos kritērijus. Mūsdienās klimats ir pārāk auksts un atmosfēra pārāk retināta, lai uz Marsa virsmas ilgstoši varētu pastāvēt šķidrs ūdens.
NASA
Komentāri
renrins tieši 7.11.2015 domāja šādi:
Interesanti, kādēļ līdzīgi procesi nenotika uz Zemes? Zeme taču ir tuvāk Saulei nekā Marss.
Nelabojams tieši 8.11.2015 domāja šādi:
Gravitācija. Uz Zemes atraušanās ātrums ir 2,2 reizes lielāks, nekā uz Marsa (attiecīgi 11,2 un 5,0 km/s), kas atmosfēras "aizpūšanas" aspektā ir kritiski svarīgi. Dzīļu degazācijas ātrums uz Zemes arī, acīmredzot, ir daudz lielāks, kas aizpūsto ūdeni pastāvīgi atjauno. Daži tikai atsevišķus periodus aktīvie Marsa milzu vulkāni nav salīdzināmi ar Zemes vulkānisma pastāvīgo darbību.
cydonia tieši 9.11.2015 domāja šādi:
>Nelabojams
gravitācija skaitās. vulkāni arī. bet procesi kas notur atmosfēru acīmredzami ir daudz kompleksāki. piemēram magnētiskais lauks, kas traucē saules vējam atmosfēru "aizpūst".
titānam ir 3x mazāka gravitācija nekā marsam. nieka 1,3 m/s2, bet atmosfēra lielāka nekā zemei.
Nelabojams tieši 9.11.2015 domāja šādi:
Paldies par precizējumu. Protams, taisnība + tur vēl ir lēvenis faktoru - ūdens disociācijas/rekombinācijas ātrumu attiecība u.t.t. u.tjpr.