Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Marss

Marss kļūst vēl intriģējošāks

Marss kļūst vēl intriģējošāks (270/0)


Publicēts: 11.06.2018
Marsa mobilā laboratorija Curiosity ir atklājusi netiešas norādes uz sarkanās planētas, kas liek domāt, ka pagātnē uz šīs planētas varēja būt mums pazīstamām dzīvības formām piemēroti apstākļi, kā arī interesantas nianses Marsa atmosfērā, kas ir saistītas ar dzīvības meklējumiem uz šīs planētas mūsdienās. Tie nav tieši pierādījumi dzīvībai uz Marsa,…
Noikuma krāteris uz Marsa

Noikuma krāteris uz Marsa (702/0)


Publicēts: 19.01.2018
Vācu fiziķis un planetārais zinātnieks Gerhards Noikums ir viens no Mars Express misijas veidotājiem, kura vadībā tika radīta augstas izšķirtspējas stereo kamera, ar kuras palīdzību var pētīt Marsa topogrāfiju un ģeoloģiju. Godinot 2014.gadā mūžībā aizgājušo zinātnieku, viņa vārdā nosaukts 102 kilometrus liels krāteris, kas atrodas Noachis Terra reģionā.
Apraktais ledus

Apraktais ledus (711/1)


Publicēts: 15.01.2018
Ja nu ūdens trūkums atturēja tevi no pārcelšanās uz Marsu, tagad vari būt pārliecināts, ka tas bagātīgos apjomos ir atrodams ne tikai polārajos ledājos, bet arī siltākos platuma grādos. Izmantojot Mars Reconnaissance Orbiter (MRO) datus, zinātnieki ir atklājuši astoņas vietas uz sarkanās planētas, kur zem pāris metru bieza putekļu un klinšu atlūzu slāņa…
Marsa izpēte palīdz izprast Zemes tipa citplanētas

Marsa izpēte palīdz izprast Zemes tipa citplanētas (624/0)


Publicēts: 14.12.2017
Saules sistēmā Marss šobrīd nav mums pazīstamām dzīvības formām draudzīga planēta. MAVEN misijas ietvaros zinātnieki pūlas noskaidrot, kā mainās sarkanās planētas atmosfēra mūsdienās un kāda tā varētu būt bijusi planētas pastāvēšanas pirmsākumos. Iegūtās zināšanas ne tikai palīdz izprast Zemes aukstā un sausā kaimiņa attīstību, bet arī ielūkoties Zemes…
Marsa pirmatnējā pirts

Marsa pirmatnējā pirts (655/1)


Publicēts: 10.12.2017
Brauna universitātes zinātnieki ir izvirzījuši jaunu hipotēzi par to, kā uz Marsa ir veidojušies filosilikāti jeb māli. Ja šī teorija apstiprinātos, sarkanās planētas vēsturi nāktos pilnībā pārrakstīt. Zinātnieki cer, ka nākamā mobilā laboratorija jeb visurgājējs, kas dosies uz Marsu jau 2020.gadā, varētu palīdzēt noskaidrot, kura no Marsa pagātnes…
Lietusgāzes uz Marsa

Lietusgāzes uz Marsa (900/1)


Publicēts: 17.05.2017
Spēcīgas lietusgāzes ir pārveidojušas krāterus uz Marsa un radušās straumes izgrauzušas upēm līdzīgos kanālus, kas mūsdienās redzami uz sarkanās planētas virsmas. Zinātnieki no Smitsona institūta un Džona Hopkinsa universitātes uzskata, ka pirms miljardiem gadu notikušās izmaiņas Marsa atmosfērā ir izraisījušas arvien spēcīgākas lietusgāzes, kas pārveidojušas…
Nākamā supervētra gaidāma tuvākajā laikā

Nākamā supervētra gaidāma tuvākajā laikā (1610/3)


Publicēts: 6.10.2016
Ja šīs prognozes piepildīsies, tad astronauti, kas dosies uz Marsu, būs daudz labāk informēti par gaidāmajām globālajām putekļu vētrām, kas aptver praktiski visu sarkano planētu. Planetārais zinātnieks Džeimss Širlejs no NASA Reaktīvo dzinēju laboratorijas uzskata, ka nākamā globālā putekļu vētra gaidāma jau tuvāko dažu mēnešu laikā. Tā nav priecīga…
Marss opozīcijā

Marss opozīcijā (1489/0)


Publicēts: 23.05.2016
2016.gada maijā attālums starp Zemi un Marsu bija mazākais pēdējo 10 gadu laikā. Habla teleskopa komanda izmantoja šo izdevību, lai nofotografētu mūsu sarkano kaimiņu. Jaunākajā attēlā redzami gan mākoņi, gan polārie ledāji, gan vairāki slaveni krāteri.
Opportunity un viesulis

Opportunity un viesulis (1148/0)


Publicēts: 7.04.2016
Pārvarot 32 grādu slīpumu, NASA Marsa izpētes visurgājējs Opportunity lūkojās lejup no Knudsena kores uz Maratona ieleju un nofotografēja putekļu viesuli. Attēls fotografēts 2016.gada 31.martā, kad Opportunity uz sarkanās planētas aizvadīja 4332 Marsa dienu.
Komēta rada haosu Marsa magnetosfērā

Komēta rada haosu Marsa magnetosfērā (1247/0)


Publicēts: 10.03.2016
Tikai dažas nedēļas pirms 2014.gada oktobra, kad Marsam garām pabrāzās komēta C/2013 A1 (Siding Spring), ap sarkano planētu sāka riņķot NASA kosmiskais aparāts MAVEN. Laikā, kad komēta atradās tuvu planētai, daļa MAVEN instrumentu tika izslēgti, līdzīgi kā citiem orbītā esošajiem aparātiem. Tomēr atsevišķi MAVEN instrumenti darbojās un ieguva tādus…
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE