Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Marss

Lietusgāzes uz Marsa

Lietusgāzes uz Marsa (462/1)


Publicēts: 17.05.2017
Spēcīgas lietusgāzes ir pārveidojušas krāterus uz Marsa un radušās straumes izgrauzušas upēm līdzīgos kanālus, kas mūsdienās redzami uz sarkanās planētas virsmas. Zinātnieki no Smitsona institūta un Džona Hopkinsa universitātes uzskata, ka pirms miljardiem gadu notikušās izmaiņas Marsa atmosfērā ir izraisījušas arvien spēcīgākas lietusgāzes, kas pārveidojušas…
Nākamā supervētra gaidāma tuvākajā laikā

Nākamā supervētra gaidāma tuvākajā laikā (1259/3)


Publicēts: 6.10.2016
Ja šīs prognozes piepildīsies, tad astronauti, kas dosies uz Marsu, būs daudz labāk informēti par gaidāmajām globālajām putekļu vētrām, kas aptver praktiski visu sarkano planētu. Planetārais zinātnieks Džeimss Širlejs no NASA Reaktīvo dzinēju laboratorijas uzskata, ka nākamā globālā putekļu vētra gaidāma jau tuvāko dažu mēnešu laikā. Tā nav priecīga…
Marss opozīcijā

Marss opozīcijā (1097/0)


Publicēts: 23.05.2016
2016.gada maijā attālums starp Zemi un Marsu bija mazākais pēdējo 10 gadu laikā. Habla teleskopa komanda izmantoja šo izdevību, lai nofotografētu mūsu sarkano kaimiņu. Jaunākajā attēlā redzami gan mākoņi, gan polārie ledāji, gan vairāki slaveni krāteri.
Opportunity un viesulis

Opportunity un viesulis (844/0)


Publicēts: 7.04.2016
Pārvarot 32 grādu slīpumu, NASA Marsa izpētes visurgājējs Opportunity lūkojās lejup no Knudsena kores uz Maratona ieleju un nofotografēja putekļu viesuli. Attēls fotografēts 2016.gada 31.martā, kad Opportunity uz sarkanās planētas aizvadīja 4332 Marsa dienu.
Komēta rada haosu Marsa magnetosfērā

Komēta rada haosu Marsa magnetosfērā (896/0)


Publicēts: 10.03.2016
Tikai dažas nedēļas pirms 2014.gada oktobra, kad Marsam garām pabrāzās komēta C/2013 A1 (Siding Spring), ap sarkano planētu sāka riņķot NASA kosmiskais aparāts MAVEN. Laikā, kad komēta atradās tuvu planētai, daļa MAVEN instrumentu tika izslēgti, līdzīgi kā citiem orbītā esošajiem aparātiem. Tomēr atsevišķi MAVEN instrumenti darbojās un ieguva tādus…
Iznīcībai nolemtais Foboss

Iznīcībai nolemtais Foboss (1143/0)


Publicēts: 11.11.2015
Foboss riņķo nieka 6000 kilometru attālumā no Marsa virsmas. Tas ir vismazākais attālums, kāds šķir pavadoni no planētas Saules sistēmā. Marsa gravitācija velk Fobosu arvien tuvāk un tuvāk, aptuveni 2 metrus 100 gados. Visticamāk, ka garās un seklās rievas uz Fobosa virsmas ir pirmās pazīmes, ka pavadoņa struktūra lēnām sabrūk. Zinātnieki uzskata, ka…
100 grami sekundē

100 grami sekundē (1073/4)


Publicēts: 6.11.2015
Ja pārdevēja katru dienu no kases paņem 1 centu, tad vienas dienas ietvaros tas šķiet sīkums, bet, ja šī sīkā zagšana turpinās gadiem un gadu desmitiem, pazudusī summa jau šķitīs ievērojama. Tieši tas noticis ar Marsa atmosfēru, kas Saules sistēmas pirmsākumos ir bijusi pietiekami blīva, lai uzturētu mitru un siltu vidi, bet laika gaitā tā ir palēnām…
Geila ezers uz Marsa

Geila ezers uz Marsa (1078/1)


Publicēts: 13.10.2015
Ja mūsdienās Geila krāteris, kurā strādā NASA Marsa visurgājējs Curiosity, ir sauss un tuksnešains, tad pirms aptuveni 3,8 līdz 3,3 miljardiem gadu senā pagātnē, iespējams, skatam pavērtos pavisam cita aina - upes un ezeri. Jaunākie pētījumi, kuros izmantoti Curiosity dati, liecina, ka ūdens plūdis un atradies krāterī pietiekami ilgu laiku, lai nogulumiežu…
Putekļu vētras uz Marsa

Putekļu vētras uz Marsa (1344/6)


Publicēts: 2.10.2015
Daudzi un dažādi zinātniskās fantastikas rakstnieki ir centušies aprakstīt cilvēka dzīvi uz Marsa. Jo vairāk cilvēce pēta sarkano planētu, jo reālistiskāki kļūst šie apraksti. Viens no jaunākajiem romāniem, kas apraksta astronauta Marka Vatnija gaitas uz Marsa, sākas ar spēcīgu putekļu vētru uz sarkanās planētas. Iespaidīgais vējš nolauž antenu un iznīcina…
Šķidrs ūdens uz Marsa

Šķidrs ūdens uz Marsa (1300/3)


Publicēts: 29.09.2015
Jaunākie dati, kas iegūti ar Mars Reconnaissance Orbiter (MRO) palīdzību, apliecina, ka arī mūsdienās uz Marsa ir sastopams šķidrs ūdens. Ar spektrometru izpētot krāteru nogāzēs redzamās tumšās svītras, ir izdevies noskaidrot, ka tur esošie minerāli satur ūdeni. Šīs tumšās svītras mainās laika gaitā. Siltākos gadalaikos tās kļūst tumšākas un garākas,…
MĒNESS FĀZE