Peroksīds varētu kalpot kā enerģijas avots dzīvībai Eiropas okeānā
Publicēts: 7.04.2013
Jaunākie pētījumi Kevina Henda vadībā liecina, ka uz Jupitera pavadoņa Eiropas ūdeņraža peroksīds ir plaši sastopams. Ja šī viela, kas atrodas uz Eiropas virsmas, sajaucas ar okeānu, kas atrodas zem ledus garozas, ķīmiskajā procesā izdalās enerģija, kas varētu kalpot kā enerģija avots vienkāršajām dzīvības formām, ja tādas tur eksistē.
"Dzīvībai, kādu mēs to pazīstam, ir nepieciešams šķidrs ūdens, tādi elementi kā ogleklis, slāpeklis, fosfors un sērs, kā arī tai ir nepieciešama ķīmiskā vai gaismas enerģija, lai pastāvētu," skaidroja Kevins Hends no NASA Reaktīvo dzinēju laboratorijas (NASA JPL). "Uz Eiropas ir šķidrs ūdens un nepieciešamie elementi, un mēs domājam, ka tādas vielas kā ūdeņraža peroksīds varētu būt svarīga enerģijas apgādes ķēdes sastāvdaļa. Oksidanti, tādi kā peroksīdi uz Zemes, bija kritiskais faktors, lai izveidotos sarežģīti, daudzšūnu organismi."
Pētījuma līdzautors Maiks Brauns no Kalifornijas Tehnoloģiju institūta pētīja Eiropas tuvā infrasarkanā starojuma diapazona spektru, izmantojot Keck II teleskopa datus, kas tika iegūti 2011. gada septembrī.
Augstākā peroksīda koncentrācija tika konstatēta tajā Eiropas pusē, kas vienmēr ir vadošā orbītā ap Jupiteru. Peroksīda koncentrācija attiecībā pret ūdeni tur ir 0,12 procenti. Zemes aptiekās nopērkamais ūdeņraža peroksīda šķīdums ir aptuveni 20 reizes koncentrētāks. Savukārt tajā pusē, kas ir vērsta pretēji Eiropas pārvietošanās virzienam orbītā, ūdeņraža peroksīda koncentrācija samazinās gandrīz līdz nulles vērtībai.
Pirmo reizi ūdeņraža peroksīdu uz Eiropas atklāja NASA zonde Galileo, kas pētīja Jupitera sistēmu laika posmā no 1995. līdz 2003. gadam. Galileo varēja novērot ierobežotu reģionu. Jaunākie pētījumi liecina, ka ūdeņraža peroksīds ir sastopams praktiski uz visas Eiropas virsmas. Visaugstākā koncentrācija vērojama vietās, kur ir praktiski tīrs ūdens ledus ar ļoti nelielu sēra piejaukumu. Peroksīds rodas starojumam mijiedarbojoties ar ūdens ledu uz Jupitera spēcīgajā magnētiskajā laukā riņķojošā pavadoņa virsmas.
"Galileo mērījumi sniedza intriģējošas norādes par to, kas varētu notikt uz visas Eiropas virsmas, un tagad mēs to varējām izmērīt ar Keck teleskopu," piebilda Brauns. "Mēs joprojām nezinām, kā sajaucas virsma un okeāns, kas ļautu jebkurai dzīvības formai izmantot peroksīdu."
Zinātnieki uzskata, ka ūdeņraža peroksīds ir svarīgs faktors Eiropas okeānu apdzīvojamībā, jo, tam sajaucoties ar šķidru ūdeni, izdalās skābeklis.
"Uz Eiropas plaši sastopamas sastāvdaļas, tādas kā peroksīds, varētu nodrošināt okeānā mītošās dzīvības formas ar nepieciešamo ķīmisko enerģiju, ja šīs vielas sajauktos ar okeānu," noslēdza Hends.
NASA JPL
Komentāri
Mārča tieši 7.04.2013 domāja šādi:
Sveicināti!!
Vai, kāds man vienkārša valodās, varētu izskaidrot, ko nozīmē peroksidi!!?
Vai ir paredzēta, kāda NASA zondes misija uz Jupītera sistēmu nākotnē un Eiropas izpētē?
Paldies.
Redaktors tieši 7.04.2013 domāja šādi:
Rakstā minētais ūdeņraža peroksīds tautā vairāk pazīstams kā ūdeņraža pārskābe. Varētu teikt, ka tas ir vienkāršākais peroksīds.
Peroksīdi ir tie savienojumi, kur divi skābekļa atomi savstarpēji savienoti ar vienkāršo saiti: O-O
Kopumā tāds savienojums izskatās kā R1-O-O-R2, kur R vietā var ievietot neorganiskos elementus, organiskās ķīmijas funkcionālās grupas.
Ir gan organiskie, gan neorganiskie peroksīdi.
Jupis tieši 8.04.2013 domāja šādi:
Redaktors aizrāvās :)
Tautas valodā - peroksīds ir ūdens, kas piesaistījis klāt papildus skābekli. Pasildot, apgaismojot vai nonākot saskarē ar noteiktām vielām, tas to skābekli var atkal atdot. Tā kā brīvs skābeklis var radīt degšanas procesus, dzīvībai tas var kalpot kā enerģijas avots (gremošana = ļoti lēna "degšana").