Mistiskā tumšā viela uz Eiropas varētu būt jūras sāls
Publicēts: 13.05.2015
Jaunākie pētījumi liecina, ka tumšais materiāls, kas klāj atsevišķus ģeoloģiskos veidojumus uz Jupitera pavadoņa Eiropas, varētu būt sāls no zemledus okeāna, uz kuru iedarbjusies Saules radiācija, iekrāsojot sāļus tumšus. Fakts, ka uz Eiropas virsmas atrodas jūras sāls, liek domāt, ka okeāns mijiedarbojas ar okeāna pamatnes iežiem. Šis ir svarīgs jaunums tiem, kas uzdod sev jautājumu, vai uz Eiropas eksistējošā vide ir piemērota mums zināmām dzīvības formām.
"Mums ir daudz jautājumu par Eiropu un viens no svarīgākajiem un visgrūtāk atbildāmajiem ir, vai tur ir dzīvība. Pētījumi kā šis ir svarīgi, jo tie fokusējas uz jautājumiem, uz kuriem mēs noteikti varam rast atbildes, piemēram, vai Eiropa ir apdzīvojama," skaidroja Kurts Nīburs. "Kad mums būs atbildes uz šiem jautājumiem, varēsim piemērsties nozīmīgākiem jautājumiem par dzīvību Eiropas zemledus okeānā."
Jau vairāk nekā desmit gadus zinātnieki cenšas noskaidrot, kas ir tumšais materiāls, kas klāj garās plaisas un citus relatīvi jaunos ģeoloģiskos veidojumus uz Eiropas virsmas. Tas, ka tumšais materiāls ir saistīts ar svaigiem ģeoloģiskiem veidojumiem, nozīmē, ka tas ir nācis no Eiropas dzīlēm. Līdz šim nav zināms tumšā slāņa ķīmiskais sastāvs.
"Ja tas ir sāls no zemledus okeāna, tas būtu vienkāršs un elegants risinājums tumšajam un noslēpumainajam materiālam," piebilda pētījuma vadītājs Kevins Hends no NASA Reaktīvo dzinēju laboratorijas (JPL).
Ir skaidrs, ka Eiropa atrodas Jupitera spēcīgā magnētiskā lauka radītajā starojuma zonā. Elektroni un joni bombardē pavadoņa virsmu ar tādu pašu intensitāti kā daļiņu paātrinātājā. Teorijas, kas cenšas izskaidrot tumšo vielu, iekļauj šo starojumu kā daļu no procesa.
Agrāko pētījumu, kuros izmantoti Galileo un dažādu teleskopu savāktie dati, rezultāti saistīja krāsaino Eiropas virsmu ar savienojumiem, kuri satur sēru un magniju. Lai arī starojuma ietekmē izmainītais sērs tiešām varētu būt saistīts ar dažām Eiropas virsmas nokrāsām, jaunākie eksperimenti atklāj, ka apstarots sāls varētu izskaidrot krāsu jaunākajos pavadoņa virsmas reģionos.
Lai identificētu tumšo materiālu, Hends un pētījuma līdzautors Roberts Karlsons radīja Eiropas virsmas fragmenta simulāciju laboratorijā. Katram potenciālajam virsmas materiālam tika iegūts spektrs.
"Mēs to dēvējam par "Eiropu mēģenē"," teica Hends. "Laboratorijā tiek imitēti apstākļi uz Eiropas virsmas - temperatūra, spiediens un starojums. Laboratorijā iegūto spektru pēc tam var salīdzināt ar to, kas reģistrēts ar kosmiskajiem aparātiem un teleskopiem."
Konkrētā pētījuma ietvaros zinātnieki izmantoja parasto sāli - nātrija hlorīdu, kā arī sāls un ūdens maisījumus. Paraugi tika ievietoti vakuuma tvertnē, kurā temperatūra bija -173 grādi pēc Celsija. Sāls paraugi tika bombardēti ar elektronu kūli, lai simulētu spēcīgo starojumu, kas iedarbojas uz pavadoņa virsmu.
Pēc aptuveni 10 stundām intensīvas apstarošanas, kurā starojuma deva atbilst vienam gadsimtam uz Eiropas, sāls paraugi, kas sākotnēji bija balti kā mums ierastā pārtikas sāls, kļuva dzeltenbrūni, līdzīgi veidojumiem uz pavadoņa virsmas. Arī spektra dati bija ļoti līdzīgi tiem, kurus bija reģistrējis NASA kosmiskais aparāts Galileo.
"Šis pētījums vēsta, ka apstarota nātrija hlorīda signāls ir intriģējoši līdzīgs kosmiskā aparāta datiem par tumšo materiālu uz Eiropas virsmas," teica Hends.
Jo ilgāk paraugi tika apstaroti, jo tumšāka kļuva to krāsa. Hends uzskata, ka krāsu variācijas var izmantot, lai noteiktu ģeoloģisko veidojumu vecumu.
Lai pieliktu punktu diskusijai par tumšā materiāla ķīmisko sastāvu, zinātniekiem ir nepieciešami labākas izšķirtspējas spektrālie dati. Tos nav iespējams iegūt ar teleskopiem uz Zemes, tādēļ lielas cerības tiek liktas uz misijām, kas Jupitera sistēmu varētu apmeklēt tuvākajā laikā.
NASA JPL
mario tieši 14.05.2015 domāja šādi:
un? ko mums dos eiropas tumšo plankumu noskaidrošana? kāda tam visam jēga?viss jau ir forši un interesanti, bet tāpat tas neko nemainīs: cilvēce tur tāpat nebūs spējīga dzīvot.
Nelabojams tieši 15.05.2015 domāja šādi:
...nelidot augstāk par vistu kūts laktu,
neredzēt tālāk par dējamo kaktu!
Tā tieši par tādiem rakstīja jau vairāk nekā pirms 100 gadiem.
supermega tieši 15.05.2015 domāja šādi:
+1
mario tieši 15.05.2015 domāja šādi:
laikam stulbākais komentārs, kas vispār šeit tika ievietots nācis no nelabojamā puses. tas tiešām nav labojams!
Redaktors tieši 15.05.2015 domāja šādi:
Eiropa nebūt nav sliktākā vieta, uz kuru cilvēks varētu pārcelties. Ūdens resursi tur tādos daudzumos, ka par ūdeni, skābekli, enerģiju vispār varētu neuztraukties.
Šoreiz sāls esamība nav iemesls, lai pārvāktos tur dzīvot, bet gan atbilde uz jautājumu, vai Eiropas zemledus vide ir piemērota tādām dzīvības formām, kādas mēs sastopam uz Zemes sālsūdenī. Šobrīd arvien vairāk iemeslu ir domāt, ka Eiropas okeāns/jūra būtu gana laba vide plašam spektram baktēriju, kas mitinās uz Zemes.
Interesantākais būtu nokļūt tur un paskatīties tuvplānā, vai vēl labāk - izurbties cauri ledus slānim un pasmelt pašu ūdeni.
Jupis tieši 15.05.2015 domāja šādi:
Mjā, mario būtu labāk paklusējis... sameklē savu vietu dzīvē, vecīt, nekasies!
mario tieši 16.05.2015 domāja šādi:
jupis tevi rāvis! mana dzīve ir sakārtota, bet to ka te tik lieli krutaki daži mīt nebiju gaidījis. neba es aizsāku kasīties. es vienkārši pajautāju jautājumu. jūs tik nepārsprāgstiet aiz sava krutuma!
uguns tieši 10.06.2015 domāja šādi:
Interesanti, bet liekas,ka tā saļs nav un nevar būt..