Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Milzeņa gūstā (2608/0)


Publicēts: 14.09.2009

Spožā zvaigzne dienvidrietumos, kas redzama vakarpusē? Tā ir Saules sistēmas milzu planēta Jupiters, uz kura nesen tika novērotas milzu katastrofas pēdas. Izrādās, ka šis milzis spēj ne tikai iznīcināt tos, kas pietuvojas pārāk tuvu, bet arī atbrīvot savus gūstekņus.

Pavisam nesen tika atklāts, ka Jupitera važās bija nonācis objekts, kas pēc aptuveni 12 gadiem spēja izrauties un aizlidot. Komēta 147P/Kušida-Muramatsu kādu brīdi "piestrādāja" par neregulāras orbītas Jupitera pavadoni.

Pavisam kopā ir atklātas jau piecas šādas komētas, kas uz laiku ir kļuvušas par Jupitera pavadoņiem. Iespējams, ka šādi gadījumi notiek daudz biežāk. Kušida-Muramatsu komēta riņķoja ap Jupiteru laika posmā no 1949. līdz 1961. gadam, kas ir trešais garākais periods no visiem šiem pieciem objektiem.

Starptautiska zinātnieku komanda doktora Katsuhito Ohtsuka vadībā modelēja 18 "kvazi-Hildas" tipa komētu trajektorijas. Tie ir objekti, kuri var kļūt par Jupitera pavadoņiem. Lielākajā daļā gadījumu komētas lido garām, neveicot pilnu apli. Kušida-Muramatsu komēta ir izņēmums, jo ir veikusi divus pilnus apļus ap Jupiteru.

"Asteroīdi un komētas var tikt sarautas gabalos un to orbītas izmainītas, ja objekti nonāk planētas ietekmes zonā. Iespējama pat sadursme ar planētu," teica viens no komandas zinātniekiem Deivids Ārčers. Komēta D/1993 F2 (Šūmeikera-Levija 9) ir viena no komētām, kas tika sarauta gabalos un ietriecās Jupiterā. Šī komēta un objekts, kurš šogad jūlijā ietriecās milzu planētā, varētu būt kvazi-Hildas tipa objekti.

"Mūsu darbs kļuva aktuāls pēc šī gada jūlija notikumiem. Pētījumi liecina, ka šādas sadursmes un pavadoņi uz laiku ir daudz biežāk sastopami," teica Ārčers.

Komandai ir izdevies izskaitļot objektu, kas nākotnē varētu kļūt par Jupitera pavadoni. Komēta 111P/Helīna-Romāna-Kroketa, kas jau ir trīs reizes riņķojusi ap Jupiteru laika posmā no 1967. līdz 1985. gadam. Šī komēta veiks sešus apļus ap milzu planētu laika posmā no 2068. un 2086. gadiem.

"Mums par laimi, Jupiters kā lielākā Saules sistēmas planēta pievelk sev objektus labprātāk nekā citas planētas. Tādēļ uz Jupitera mēs varam ieraudzīt lielākas sadursmes biežāk nekā uz Zemes. Kušida-Muramatsu komētai izdevās izvairīties no Šūmeikera-Levija 9 komētas likteņa," piebilda Ārčers.

Universe Today

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE