Logs uz Eiropas dzīlēm
Publicēts: 16.04.2013
Lai arī Krievijas valdnieks Pēteris I kādreiz ir teicis, ka Baltijas valstis ir logs uz Eiropu, pastāv cita, pavisam tāla Eiropa, uz kuras dzīlēm logu vēlētos atrast astronomi. Tas ir viens no intriģējošākajiem objektiem Saules sistēmā. Zem Jupitera pavadoņa biezās ledus garozas, iespējams, slēpjas šķidra ūdens okeāns, kurā varētu pastāvēt mums pazīstamām dzīvības formām labvēlīga vide.
Uz Jupitera pavadoņa Eiropas virsmas atrodas gan vielas, kas nāk no pavadoņa dzīlēm, gan vielas, kuras radušās, mijiedarbojoties matērijai un enerģijai no ārpuses. Ja mēs vēlamies kaut ko uzzināt par iespējamo Eiropas okeānu, kas slēpjas zem biezās ledus garozas, vajadzētu atrast vietu, kur būtu pēc iespējas vairāk no dzīlēm nākušās matērijas.
Lai arī NASA zonde Galileo ir beigusi savu darbu pirms aptuveni 10 gadiem, tās datos joprojām iespējams atrast jaunu un interesantu informāciju par šo interesanto Jupitera pavadoni. Tieši NASA Galileo zondes datu analīze ir palīdzējusi identificēt vietas, kuras varētu uzskatīt par logiem uz Eiropas dzīlēm.
Kā pastāstīja Breds Daltons no NASA Reaktīvo dzinēju laboratorijas, ir izdevies atklāt gan reģionus, kur virsmu bombardējošie joni un elektroni ir būtiski ietekmējuši ķīmisko sastāvu, gan arī reģionus, kur materiāls uz virsmas ir nācis no okeāna pavadoņa dzīlēm.
"Tagad mēs zinām, kurās vietās meklēt visneskartāko okeāna materiālu, kuru vislabāk pētīt ar nolaižamo aparātu vai orbitālo staciju," piebilda zinātnieks.
Eiropa izmēros līdzinās mūsu Mēnesim un tāpat kā Mēness vienmēr ir vērsta ar vienu un to pašu pusi pret Jupiteru. Ja grūti iztēloties šādu situāciju, iedomājieties mašīnu, kas brauc apkārt kalnam un kreisās puses logi visu laiku ir vērsti kalna vizienā.
Eiropas orbīta atrodas Jupitera spēcīgajā magnētiskajā laukā, kurā cirkulē lādētas daļiņas. Tur ir gan elektroni, gan sēra un skābekļa joni, kuru izcelsme meklējama uz vulkāniski aktīvā Jo.
Jupitera magnētiskais lauks rotē ātrāk nekā Eiropa. Magnētiskais lauks kopā ar planētu vienu rotāciju ap savu asi veic aptuveni 10 stundās, bet Eiropa - 3,6 dienās. Tādēļ, atšķirībā no mašīnas, kura brauc apkārt kalnam un kuras priekšējais stikls ir aplipis ar kukaiņiem, Eiropas gadījumā elektroni un lādētās daļiņas vairāk "atsitas" pret to Eiropas pusi, kas ir vērsta pretēji pavadoņa virzienam orbītā ap Jupiteru, jo magnētiskais lauks pārvietojas aptuveni deviņas reizes ātrāk nekā pats pavadonis.
Agrāko pētījumu rezultātā bija izdevies noskaidrot, ka tieši šīs puslodes centrālajā daļā ir augstāka sērskābes koncentrācija nekā citur uz pavadoņa virsmas. Tas tika skaidrots ar to, ka tur sēra joni daudz vairāk bombardē ledaino pavadoņa virsmu.
Daltons un viņa kolēģi no NASA Reaktīvo dzinēju laboratorijas un Džona Hopkinsa universitātes Pielietojamās fizikas laboratorijas atkārtoti veica Galileo zondes datu analīzi, izpētot tuvo infrasarkano staru diapazona spektrometra veikto mērījumu rezultātus piecos, plaši izvietotos reģionos. Gaisma, kas atstarojas no sasalušā materiāla, ļāva izšķirt reģionus, kur atrodas relatīvi neskarts ūdens, bet kur sēra hidrāti, starp kuriem bija arī magnija un nātrija sulfāta sāļu hidrāti. Viņi salīdzināja šo vielu izplatību uz Eiropas virsmas ar teorētiskajiem modeļiem, kuros prognozēts enerģētisko elektronu, sēra un skābekļa jonu mijiedarbības reģioni uz Eiropas.
Sasalušās sērskābes koncentrācija būtiski atšķiras starp dažādiem reģioniem, sākot no praktiski nekonstatējamiem lielumiem tajā pusē, kas vērsta Eiropas kustības pa orbītu virzienā, līdz aptuveni pusei no virsmas materiāla netālu no pretējās puslodes centra. Koncentrācija ir cieši saistīta ar virsmu bombardējošo elektronu un sēra jonu daudzumu.
Daltons paskaidroja, ka datu analīze liecina par to, ka virsmas ķīmiju ietekmē lādētās daļiņas.
"Ja jūs interesē zem virsmas esošā okeāna sastāvs un dzīvībai labvēlīgi apstākļi, labākās vietas, kur to pētīt, atradīsies tajā pusē, kas vērsta Eiropas griešanās ap Jupiteru virzienā, jo tur šīs vielas vismazāk ietekmē lādētās daļiņas," skaidroja Daltons.
Daltons uzskata, ka nākotnē ieplānoto misiju ietvaros vajadzētu izpētīt šos nogulumus ar visurgājēju vai orbitālo moduli.
NASA JPL
Komentāri
Jupis tieši 16.04.2013 domāja šādi:
Vispār jau diez vai elektroni un atomi izsitīsies cauri kilometrus biezai ledus kārtai, lai ietekmētu dzīvību. Lasīju, ka drīzāk otrādi - ja sērskābais ledus nonāk saskarē ar šķidro okeānu, tas var kalpot kā enerģijas avots dzīvībai.
Redaktors tieši 16.04.2013 domāja šādi:
Neviens jau nesaka, ka izsitīsies cauri. Vienkārši tiek meklētas vietas, kur Jupitera magnetosfērā esošās lādētās daļiņas pēc iespējas mazāk ietekmē Eiropas virsmu, jo tiek uzskatīts, ka Eiropas okeāns sūcas augšup virsmas virzienā, t.i., kaut kādas vielas no okeāna nokļūst virspusē. Tajā pusē, kur lādēto daļiņu iedarbība ir spēcīgāka, tās visai ātri sabojā materiālu.
Jupis tieši 16.04.2013 domāja šādi:
Tas bija par šo teikumu
[..] labākās vietas, kur to [dzīvību] pētīt, atradīsies tajā pusē, kas vērsta Eiropas griešanās ap Jupiteru virzienā, jo tur šīs vielas vismazāk ietekmē lādētās daļiņas"
Un šepat arī lasīju par to dzīvību :)
http://bit.ly/1RhoZbV
Redaktors tieši 16.04.2013 domāja šādi:
Nu īsti ne par dzīvību :)"Ja jūs interesē zem virsmas esošā okeāna sastāvs un dzīvībai labvēlīgi apstākļi...". Okeāna sastāvu tikai. Dzīvība vēl ir ļoti pāragrs secinājums.