Jupitera kvēlojošais plankums
Publicēts: 18.03.2010
Izmantojot ESO Ļoti lielo teleskopu (VLT) un citus jaudīgus teleskopus, zinātniekiem ir izdevies ielūkoties Saules sistēmas lielākās vētras dzīlēs, atklājot karstākus un aukstākus gāzes virpuļus, kādi agrāk nebija redzēti Jupitera Sarkanajā plankumā.
Tādejādi ir izdevies izveidot šīs vētras laikapstākļu karti, sasaistot tās temperatūru, vējus, spiedienu un sastāvu ar redzamajām krāsām.
"Tā ir pirmā reize, kad mums tik detalizēti izdodas palūkoties uz lielāko Saules sistēmas vētru," pastāstīja pētījuma vadītājs Glens Ortons. "Kādreiz mēs domājām, ka Lielais sarkanais plankums ir plakans, vecs ovāls, kuram nav īpaši izteikta struktūra, bet pētījuma rezultāti atklāj, ka patiesībā tas ir ārkārtīgi sarežģīts veidojums."
Izrādās, ka izteikti sarkanā krāsa atbilst siltākajam vētras kodolam, kuru ieskauj salīdzinoši vēsāka vētras sistēma. Vētras malās redzamas tumšākas joslas, kas atbilst reģioniem, kur gāzes virzās lejup uz planētas dziļākajiem reģioniem.
Lielais sarkanais plankums ir viens no visbiežāk novērotajiem objektiem. Jau 19. gadsimtā tika sākti regulāri šīs vētras formas novērojumi. Plankums patiesībā ir auksts apgabals, kurā vidējā temperatūra ir -160oC. Tas ir tik milzīgs, ka plankumā varētu ievietot trīs zemeslodes.
Termālos attēlus ieguva ar VISIR instrumentu, kas uzmontēts uz ESO VLT telekopa. Papildus novērojumi tika veikti ar Gemini South teleskopu Čīlē un Japānas Subaru teleskopou Havaju salās. Iegūtie attēli pārspēj pat NASA Galileo zondes fotogrāfijas, kas uzņemtas 1990to gadu beigās. Mākoņu struktūrās palīdzēja ielūkoties NASA Infrasarkano staru spektra teleskops, kas arī atrodas Havaju salās.
VISIR izmantotā tehnoloģija ļāva astronomiem izveidot temperatūras, aerosolu un amonjaka kartes vētras iekšienē un ap to. Katrs no šiem parametriem informē par to, kā mainās vētras laikapstākļi. Novērojumi ar VISIR instrumentu tiek veikti jau vairākus gadus. Izanalizējot VISIR datus un informāciju, kas iegūta no pārējiem teleskopiem, atklājās, ka, par spīti turbulencei, slāņu kustībai un mijiedarbībai ar citiem anticikloniem, vētra ir neparasti stabila.
"Viens no intriģējošākajiem atklājumiem ir, ka visintensīvāk iekrāsotais oranži sarkanīgais centrālais reģions ir par 3 - 4 grādiem siltāks nekā apkārtējie apgabali," pastāstīja Leigs Flečers.
Lai arī nešķiet, ka starpība ir vērā ņemama, tā ir pietiekama, lai vētras rotācija no ierastā, pretēji pulksteņa rādītājam ejošā virziena reizēm pārslēgtos uz vājāko, bet pulksteņa rādītāja virzienā notiekošo rotāciju pašā vētras acī. Jau agrāk ir novērots, ka pat niecīgas temperatūras izmaiņas uz Jupitera rada vēja ātruma izmaiņas un pārveido mākoņu struktūru.
"Pirmo reizi mēs droši varam teikt, ka pastāv cieša saistība starp vides apstākļiem - temperatūru, vējiem, spiedienu un sastāvu - un Lielā sarkanā plankuma krāsām," teica Flečers. "Mēs varam spekulēt, bet vēl droši nezinām, kādas vielas vai procesi rada izteikti sarkano krāsu, bet mēs zinām, ka tas ir saistīts ar vides izmaiņām pašā vētras sirdī."
ESO
Komentāri
