ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Izvirdums uz Eiropas


Publicēts: 16.12.2013

Tiek uzskatīts, ka zem Jupitera pavadoņa Eiropas biezās ledus garozas slēpjas šķidra ūdens okeāns. Tā kā šādos apstākļos varētu pastāvēt mums pazīstamas dzīvības formas, astrobiologi šo objektu uzskata par vienu no iekārojamākajiem izpētes mērķiem, kur meklēt dzīvību ārpus Zemes. Ar Habla teleskopa palīdzību pamanītais ūdens tvaiku izvirdums Eiropas dienvidpolā, vēl vairāk uzkurina zinātnieku interesi par šo objektu.

"Ūdens tvaiku izvirdums, kas reģistrēts pavadoņa dienvidpola apkaimē, vēl vairāk nostiprina Eiropas kā potenciāli apdzīvojama objekta pozīcijas," pastāstīja pētījuma vadītājs Lorencs Rots no Dienvidrietumu Izpētes institūta. "Tomēr mēs pagaidām nezinām, vai šie geizeri ir saistīti ar zemledus okeānu."

Eiropa ir jau otrais pavadonis Saules sistēmā, uz kura reģistrēti ūdens tvaika izvirdumi. 2005. gadā NASA zonde Cassini ūdens tvaika izvirdumus pamanīja, lidojot garām Saturna pavadonim Enceladam.

Izvirdumu uz Eiropas pamanīja 2012. gada decembrī, kad ar spektrogrāfa (STIS) palīdzību tika konstatēts ultravioletais starojums no pavadoņa polārblāzmas dienvidpola rajonā. Polārblāzmu rada Jupitera spēcīgais magnētiskais lauks, kurš paātrina daļiņas. Tās savukārt, saduroties ar ūdens molekulām virs Eiropas dienvidpola, sadala tās par ūdeņraža un skābekļa joniem, kas ietekmē polārblāzmas īpašības.

Eiropas izplūdes strūklās konstatēts tikai ūdens tvaiks, atšķirībā no Encelada geizeriem, kuri izverd arī ledus un putekļu daļiņas.

"Mēs izmantojām Habla teleskopu tuvu tā iespēju robežai," teica pētījuma līdzautors Joahims Saurs no Ķelnes universitātes Vācijā. "Tikai pēc tam, kad konkrētā kamera tika salabota pēdējās apkopes misijas laikā, mēs ieguvām nepieciešamo jutību, lai meklētu šos izvirdumus."

Rots uzskata, ka garās plaisas, kas novērotas uz Eiropas virsmas, varētu būt šo izplūdes strūklu avots. Līdzīgas plaisas Cassini zonde ir nofotografējusi Encelada dienvidpolā. Pagaidām gan nav zināms, cik dziļi zem Eiropas ledus garozas atrodas okeāns.

"Vai geizeri stiepjas līdz pašam zemledus okeānam, vai tie veidojas no ledus, kas sasilis berzes procesos tuvu virskārtai?" piebilda Rots.

Līdzīgi kā Encelada gadījumā arī Eiropas geizeru intensitāte ir atkarīga no pavadoņa atrašanās vietas orbītā. Līdz šim aktīvie geizeri ir reģistrēti tikai tad, kad Eiropa atrodas tālāk no Jupitera.

Viens no skaidrojumiem paredz, ka garās plaisas ledus garozā paplašinās plūdmaiņas spēku ietekmē, kas spēcīgāk darbojas, pavadonim esot tālāk no Jupitera. Kad Eiropa pietuvojas Jupiteram, plaisas aizveras.

Misijas, kuras tuvākā un tālākā nākotnē veiks Jupitera un tā pavadoņu izpēti, varētu palīdzēt precizēt geizeru izvietojumu, izmērus un noskaidrot, vai tie ir saistīti ar zemledus okeānu. Eiropas Kosmosa aģentūras JUICE, kas startēs 2022. gadā, pētīs gan Jupiteru, gan tā trīs lielākos pavadoņus - Ganimēdu, Kalisto un Eiropu.

Space Telescope

Komentāri

  1. DM tieši 16.12.2013 domāja šādi:

    Bet vai kāds zin, kādi plāni par Jupitera uizpēti šobrīd ir NASA un krieviem? Jupiteru jau drīz sāks pētīt NASA AKS, bet bija informācija par kopējo ASV/Eiropas projektu tieši pavadfoņu izpētei, no kura kā esnoprotu ESA izveidoja JUICE, bet vai ASV arī sūtīs savu AKS 20to gadu sākumā?

  2. Andis tieši 16.12.2013 domāja šādi:

    Kas ir NASA AKS?

  3. peleks tieši 16.12.2013 domāja šādi:

    nu tak JUNO uz jupīti lido, pēc pāris gadiem būs klāt

  4. DM tieši 23.12.2013 domāja šādi:

    Andri, automatīska kosmosa stacija, nebūtu jau pareizi visu saukt par satelītiem, jo nedz nolaižamais aparāts, nedz visurgājejs tādi nav.

  5. peleks tieši 23.12.2013 domāja šādi:

    San'ak, ka JUNO arii skaiaas taa AKS ??
    sorr apostrofa nav :D

  6. peleks tieši 23.12.2013 domāja šādi:

    San'ak, ka JUNO arii skaiaas taa AKS ??
    sorr apostrofa nav :D

  7. DM tieši 24.12.2013 domāja šādi:

    Peleks, protams, automatīskais kosmosa aparāts, pētīs pašu Jupiteru.
    Es tāpēc arī jautāju par pavadoņu izpēti, jo ja nemaldos, kādreiz JUICE misija tika skatīta kā sastavdaļa daudz plašākai misijai kur ir arī NASA un Roskosmoss kosmosa kuģi.

  8. Puslitrs tieši 25.12.2013 domāja šādi:

    Šobrīd lielākā daļa šo misiju ir agrīnā plānošanas stadijā, dažas pat nav apstiprinātas. Kas ar ko un cik daudz sadarbosies vēl pāragri spriest. ESA piedāvā Roskosmos pievienoties ar savu Laplas-P misiju, taču šī pati sastāv no diviem aparātiem (kopējā masa 6 tonnas) - Ganimēda nolaižamais aparāts un orbiteris. Ir doma Roskosmos orbitera vietā pieskrūvēt JUICE. NASA Europa Clipper misija vispār zem jautājuma zīmes. No budžeta nekas neatleca, redz, Webb Teleskops vēl jāpabeidz(tā jau kavē), tad vēl jaunais Marsa roveris, kā jau prioritāte, savus 2 miljardus paņems. JAXA arī ap šo laiku lidos uz Jupitera pusi, bet tai arī divi aparāti.






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!