Ievainots, bet bez rētas
Publicēts: 14.06.2010
2010. gada 3. jūnijā Jupiterā kaut kas ietriecās. Komēta vai asteroīds sadūrās ar milzu planētu, spoži uzliesmojot, un pazuda aiz biezajiem mākoņiem, neatstājot pēdas. Sadursme bija tik spoža, ka to savos teleskopos pamanīja acīgie vaļasprieka astronomi. Pirmatklājējiem piebiedrojās citi, cerībā, ka izdosies ieraudzīt tumšās sadursmes paliekas, kuras parasti ir novērojamas šādos gadījumos.
Viņi joprojām gaida.
"Izskatās it kā Jupiters to būtu aprijis pilnībā," teica Entonijs Veslijs no Austrālijas, viens no tiem diviem vaļasprieka astronomiem, kuri pirmie pamanīja šo sadursmi un to nofotografēja.
"Tas bija aizraujoši redzēt sadursmi, bet fakts, ka nav redzamas nekādas sadursmes pēdas, ir neizprotams," stāstīja otrs pirmatklājējs - Kristofers Go no Filipīnām.
Tas tiešām ir neizprotami.
"Mēs esam redzējuši sadursmes ar Jupiteru jau agrāk," teica planetārais zinātnieks Glens Ortons no JPL. "Pēc uzliesmojuma vienmēr bija novērojamas sadursmes pēdas."
Piemēram, kad Šūmeikera-Levija 9 komētas fragmenti ietriecās Jupiterā 1994. gadā, katram uzliesmojumam atbilda "rēta", kuru veidoja komētas putekļi un ķīmiski izmainītā planētas gāze. Arī 2009. gada jūlijā Entonijs Veslijs novēroja līdzīgu sadursmes izveidotu mākoni, kuru, kā izrādījās, bija radījusi sadursme ar asteroīdu.
Kur tad palikusi rēta no pēdējās sadursmes?
Daži novērotāji izsaka minējumus, ka šis uzliesmojums nav bijusi sadursme. Iespējams, ka Veslijs un Go patiesībā ir novērojuši milzu zibeni.
"Es uzskatu, ka tas ir maz ticams," teica Ortons. "NASA zondes ir novērojušas zibeņus uz Jupitera agrāk, bet tikai planētas nakts pusē. Lai šādu notikumu redzētu dienas pusē, tam vajadzētu būt neiedomājami spēcīgākam par jebkuru agrāk novēroto zibeni. Uz Jupitera tik spēcīgs zibens neveidojas."
Tas nevarēja būt arī uzliesmojums Zemes atmosfērā, kas nejauši patrāpījās priekšā Jupiteram. Vienlaicīgie uzliesmojuma novērojumi Austrālijā un Filipīnās šādu iespēju izslēdz pilnībā. Tādēļ tas nevar būt arī kāds meteors vai cits Zemes atmosfēras fenomens.
Tātad, uzliesmojums notika uz Jupitera.
Objekts trāpīja tieši vietā, kur vajadzētu atrasties Jupitera dienvidu ekvatoriālajai joslai, kas ieskauj planētu. Vēl jo interesantāku šo notikumu dara fakts, ka šī josla pazuda gada sākumā. Ortons uzskata, ka šī josla joprojām pastāv, bet ir paslēpta zem augstākiem spalvu mākoņiem.
Vai šie paši mākoņi varēja noslēpt sadursmes pēdas?
"Uzliesmojums notika virs šiem mākoņiem, tādēļ atlūzām, ja tādas ir, vajadzēja būt redzamām," uzskata Ortons.
Šobrīd labākā versija ir tāda, ka objekts esot bijis mazs, un sadursmē radušās atlūzas nav pamanāmas.
"Ir skaidrs, ka sadursmes uz Jupitera notiek daudz biežāk, nekā mēs uzskatījām," teica Zemei tuvo objektu programmas vadītājs Dons Jeomans no NASA JPL. "Šūmeikera-Levija 9 komētas laikos mēs rēķinājām, ka sadursmes uz Jupitera ir vērojamas aptuveni reizi simts gados. Mēs uzskatījām, ka esam ārkārtīgi veiksmīgi, ka izdevies ko tādu ieraudzīt."
"Bet, skat, kur mēs esam tagad," Jeomans turpināja. "Entonijs Veslijs ir novērojis divas sadursmes 12 mēnešu laikā. Ir laiks pārvērtēt mūsu modeļus."
Ir skaidrs, ka zinātniekiem vēl daudz kas ir jāmācās, ne tikai par to, cik bieži notiek sadursmes ar Jupiteru, bet arī par to, kas notiek šādas sadursmes gadījumā.
"Mēs turpinam meklēt atlūzas, izmantojot vairākas lielās observatorijas, ieskaitot Hablu," teica Ortons. Iespējams, ka šo meklējumu rezultātā izdosies noskaidrot ne tikai to, kas notika ar 3. jūnija sadursmes vaininieku, bet arī papildināt zināšanas par Jupiteru un tā reakciju uz nelūgtiem viesiem no kosmosa.
NASA
Komentāri
Guigo tieši 14.06.2010 domāja šādi:
he he, uz zemes tuvu ekvatoriālajai joslai pierasts startēt raķetes ar attiecīgiem uzliesmojumiem :D