Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Hēlija lietus uz Jupitera (3257/0)


Publicēts: 30.03.2010

Kad NASA zonde Galileo sasniedza Jupiteru 1995. gadā un sāka sūtīt uz Zemi datus par milzu planētu, astronomus gaidīja pārsteigums. Izrādījās, ka uz Jupitera ir neparasti maz hēlija un neona - divu vieglāko cēlgāžu. Jaunākās Jupitera procesu simulācijas atklāj šīs savādības iemeslus.

Lai saprastu kā ir veidojusies planēta un kas atrodas tajā, astronomi salīdzina uz planētas sastopamos elementus ar tiem, kas atrodami zvaigznē un meteorītos. Jupitera sastāvā pārsvarā ir ūdeņradis un hēlijs.

Galielo zondes datos redzams, ka Jupiterā seši elementi, kas ir sastopami arī uz Saules, ir lielākā koncentrācijā. Toties pietrūkst nedaudz hēlija un ievērojams daudzums neona, kas sastāda aptuveni 1/600 daļu no Saules sistēmas masas. No Jupitera augšējās atmosfēras masas neons aizņem tikai 1/6000 daļu.

Astronomi uzskatīja, ka Jupiters ir viendabīgs ūdeņraža un hēlija maisījums, bet šajā teorijā neiederējās neona iztrūkums. Daži fiziķi uzskatīja, ka kaut kādā veidā neons pazūd no augšējās atmosfēras, bet neviens nezināja, kā tas varētu notikt.

Divi astronomi no Kalifornijas universitātes ir atminējuši šo noslēpumu. Izmantojot datorsimulācijas, kurās imitēti apstākļi milzu planētas dzīlēs, viņi atklāja, ka uz Jupitera jābūt atmosfēras slānim, kurā hēlijs kondensējas pilienos, nevis ir viendabīgi sajaucies ar ūdeņradi. Turklāt neons izšķīst šajos pilienos, kuri līst planētas kodola virzienā kā hēlija lietus.

Šīs simulācijas ne tikai izskaidro vienu no Jupitera noslēpumiem, bet ļauj noprast, kas notiek citu planētu dzīlēs. Piemēram, tā kā Saturns ir mazāks un aukstāks par Jupiteru, fiziķi prognozē, ka šajā planētā hēlija lietus būs vēl izteiktāks.

PhysOrg

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE