Ganimēds un Kallisto
Publicēts: 28.01.2010
Ganimēds un Kallisto ir vieni no lielākajiem Jupitera pavadoņiem. Tie ir līdzīgi izmēros un arī sastāvs būtiski neatšķiras, bet Galileo un Voyager dati liecina, ka to iekšējā uzbūve un virsma atšķiras. Kāds gan iemesls varētu būt šādai dažādībai?
Jaunākajā pētījumā, kuru veikuši Dienvidrietumu izpētes institūta zinātnieki, noskaidrojās, ka šīs atšķirības, visticamāk, radušās pirms aptuveni 3,8 miljardiem gadu, kad abus lielos pavadoņus bombardējušas atšķirīgs skaits dažādā ātrumā lidojošas komētas.
Zinātnieki radīja modeli, kā pavadoņi veidojās komētu triecienu rezultātā, un atklāja, ka Vēlīnās smagās bombardēšanas laikā, kas notika pirms aptuveni 3,8 miljardiem gadu, šo abu pavadoņu evolūcija notika atšķirīgi.
"Šajā periodā notikušie triecieni izkausēja Ganimēdu tik dziļi, ka karstums tik ātri nepazuda. Visi cietie ieži uz Ganimēda noslīka kodola virzienā," teica doktore Eimija Barra. "Kallisto saņēma mazāk triecienus ar lēnāk lidojošiem objektiem un tādēļ izvairījās no pilnīgas izkušanas."
Barras un doktora Robina Kanupa radītajā modelī Jupitera spēcīgā gravitācija novirzīja komētas uz Ganimēdu un Kallisto. Katrs objekts pavadoņu virsmā radīja šķidra ūdens krātuvi, ļaujot cietajiem iežiem grimt tuvāk pavadoņu centram. Ganimēds atrodas tuvāk Jupiteram, tādēļ tas saņēma divreiz vairāk triecienu, ja salīdzina ar Kallisto. Ganimēdu bombardējošo objektu vidējais ātrums bija lielāks.
Tādejādi var teikt, ka pētījums ir ieviesis jaunu skaidrību Ganimēda un Kallisto dihotomijā, kas ir klasiska problēma salīdzinošajā planetoloģijā, kas cenšas izskaidrot it kā līdzīgu objektu atšķirības.
"Līdzīgi kā Zemes un Venēras gadījumā, Ganimēds un Kallisto ir dvīņi. Planetārajiem zinātniekiem interesē, kādēļ tie radās līdzīgi, bet izveidojušies pavisam atšķirīgi," skaidroja Barra. "Mūsu pētījums atklāj, ka Ganimēda un Kallisto vēsturē ir ierakstīta Saules sistēmas agrīno attīstības posmu procesi, kas ir aizraujošs un negaidīts pavērsiens."
Pētījums tika finansēts NASA Planetārās ģeoloģijas un ģeofizikas programmas ietvaros.
Southwest Research Institute
Komentāri
