Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Eiropas geizeri (799/0)


Publicēts: 26.09.2016

Izmantojot Habla teleskopu, astronomiem iespējams ir izdevies nofotografēt ūdens geizeru izvirdumus uz Jupitera pavadoņa Eiropas. Tas nozīmē, ka nākotnē plānotās misijas varēs "nogaršot" Eiropas okeāna ūdeņus, neurbjoties cauri kilometriem biezajam ledus slānim, kas klāj intriģējošo Jupitera pavadoni.

"Eiropas okeāns tiek uzskatīts par vienu no daudzsološākajām vietām, kur Saules sistēmā varētu pastāvēt dzīvība," teica Džefs Joders. "Šie geizeri, ja tie tiešām eksistē, ir vēl viena iespēja, kā piekļūt Eiropas dzīlēm."

Izvirdumu izmestais materiāls konstatēts aptuveni 200 kilometru augstumā virs Eiropas virsmas. Visticamāk, ka tas pēc tam nokrīt atpakaļ uz pavadoņa. Tiek uzskatīts, ka zem ledus kārtas atrodas milzīgs okeāns, kurā ir aptuveni divas reizes vairāk ūdens kā Zemes okeānos kopā. Ja šie geizeri tiešām pastāv un to avots ir pazemes okeāns, tā ir lieliska iespēja iegūt paraugus, nemēģinot izkļūt cauri biezajam, cietajam ledus slānim.

Astronomu komanda Viljamsa Spārksa vadībā novēroja šos pirkstiem līdzīgos "izaugumus" uz Eiropas malas, kad pavadonis šķērsoja Jupitera disku.

Sākotnējais komandas mērķis bija noteikt, vai uz Eiropas ir retināta atmosfēra vai ekzosfēra. Izmantojot to pašu metodi, ar kuras palīdzību tiek konstatēta atmosfēra uz planētām, kas riņķo ap citām zvaigznēm, viņi secināja, ka gadījumā, ja no Eiropas izverd ūdens tvaiks, šie novērojumi varētu palīdzēt to ieraudzīt.

"Citplanētas atmosfēra bloķē daļu zvaigznes gaismas," skaidroja Spārkss. "Ja Eiropu ieskauj plāna atmosfēra, tā var bloķēt daļu Jupitera atstarotās gaismas, un mēs to novērotu kā siluetu. Tādēļ mēs meklējām pierādījumus absorbcijai gar Eiropas limbu, kad tā šķērsoja viendabīgo Jupitera disku."

15 mēnešu periodā komandai izdevās novērot 10 tranzītus. Trīs gadījumos attēlos bija redzami veidojumi, kas varētu būt ūdens geizeri.

Šis pētījums ir vēl viens piliens svaru kausā par labu ūdens geizeriem uz Eiropas. 2012.gadā Lorenca Rota (Dienvidrietumu Izpētes institūts) vadītā pētnieku komanda pamanīja ūdens tvaiku klātbūtni 160 km augstumā virs Eiropas dienvidpola. Lai arī abas komandas izmantoja Habla teleskopu, datu apstrāde tika veikta ar dažādām metodēm, tādejādi pie vieniem un tiem pašiem secinājumiem nonākot pa atšķirīgiem ceļiem.

"Kad mēs ar pilnīgi atšķirīgām metodēm izrēķinājām materiāla daudzumu, kāds nepieciešams, lai radītu šādus veidojumus, tas bija ļoti līdzīgs tam, ko atklāja Rots un viņa komanda," teica Spārkss. "Arī masas aprēķini un geizeru augstums ir līdzīgi. Divu geizeru kandidātu platuma grādi atbilst viņu agrākajam pētījumam."

Pagaidām abām komandām nav izdevies vienlaicīgi konstatēt izvirdumus, izmantojot atšķirīgās metodes. Novērojumi liecina, ka izvirdumi nav pastāvīgi, tie parādās un atkal pazūd. Piemēram, Rota komanda veica novērojumus nedēļu pēc tam, kad izvirdumu konstatēja Spārksa komanda, bet viņi neko neredzēja.

Ja atklājums tiks apstiprināts, Eiropa būs jau otrais pavadonis Saules sistēmā, uz kura konstatēti ūdens geizeri. 2005.gadā NASA zonde Cassini šo parādību pamanīja uz Saturna pavadoņa Encelada.

Eiropas izpētē lieliski noderēs Džeimsa Veba teleskops, kura starts ieplānots 2018.gadā. Tāpat tiek arī plānota misija, kuras laikā automatizētais aparāts veiks pārlidojumus virs Eiropas.

"Habla unikālās spējas mums ļāva notvert šos izvirdumus, atkal nodemonstrējot teleskopa iespējas veikt novērojumus, kādiem tas nebija paredzēts," piebilda Pauls Hercs. "Šis atklājums paver logu uz plašu iespēju loku, un mēs ļoti ceram uz nākotnes misijām, tādām kā Džeimsa Veba teleskops, lai turpinātu pētīt aizraujošo parādību."

NASA

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE