• Observatorija
• Forums
• Zeme
• Saules sistēma
  • Saules sistēmas pirmsākumi
  • Saule
  • Merkurs
  • Venēra
  • Marss
  • Jupiters
  • Saturns
  • Urāns
  • Neptūns
  • Mazās planētas
  • Asteroīdi un komētas
• Visums
• Kosmosa kuģi
• Tehno loģijas
• Spin-off
• Vērojam debesis
• Vēsture
• Attēli un video
• Mazajiem par kosmosu
• Citas ziņas

Dzīve uz Jo

Ja domājam par dzīvībai piemērotajām vietām Saules sistēmā, tad prātā nāk Jupitera pavadonis Eiropa, Saturna Encelads un kaimiņos esošais Marss. Vulkāniski visaktīvākais Saules sistēmas objekts - Jupitera pavadonis Jo - noteikti nav dzīvībai labvēlīgo vietu sarakstā. Tomēr ir zinātnieki, kuri uzskata, ka uz Jo varētu pastāvēt dzīvība.

Jo ir nedaudz lielāks par Zemes Mēnesi. Šis pavadonis riņķo ļoti tuvu Jupiteram un ir vulkāniski visaktīvākais objekts Saules sistēmā. Vulkāniskās izplūdes strūklas paceļas pat 300 kilometru augstumā virs pavadoņa virsmas. Šī ārkārtīgi lielā aktivitāte ir Jupitera gravitācijas ietekmes sekas. Tā rezultātā Jo cietā garoza svārstās aptuveni 100 metru diapazonā. Pavadoņa iekšienē berzes rezultātā rodas karstums. Vulkānu tuvumā virsmas temperatūra pārsniedz 1500oC, bet vidējā virsmas temperatūra uz šī pavadoņa ir aptuveni -130oC. Tādejādi uz Jo pastāv gan šķidras lavas lauki, gan sēra dioksīda sniega klāti līdzenumi. Jo ir uguns un ledus zeme.

Jo tiek uzskatīta par dzīvībai nelabvēlīgu vietu, jo to regulāri "apskalo" Jupitera radiācijas viļņi. Uz šī pavadoņa virsmas nav atrastas organiskās molekulas un tā atmosfēra ir ārkārtīgi retināta un bez ūdens klātbūtes.

"Patlaban ikviens kategoriski izslēdz jebkādas dzīvības iespējamību uz Jo," teica astrobiologs Dirks Šulce Makučs no Vašingtonas štata universitātes.

Šulce Makučs uzskata, ka pagātnē apstākļi uz Jo ir bijuši labāki. Ja dzīvība tur jebkad ir attīstījusies, pastāv iespēja, ka tā ir izdzīvojusi līdz mūsdienām.

"Dzīve uz virsmas ir neiespējama, bet ja palūkojamies dziļāk, varbūtība ir intriģējoša," pastāstīja Šulce Makučs. "Mums nav jāpasludina tā par mirušu tikai tāpēc, ka tā ir ekstrēma."

Tiek uzskatīts, ka Jo veidojies reģionā, kur bijis daudz ūdens ledus. Jo siltums un ūdens varēja izrādīties labvēlīgs dzīvības izveidei.

"Īsu brīdi pēc izveidošanās uz Jo vajadzēja būt daudz škidram ūdenim, spriežot pēc ūdens ledus daudzuma uz Eiropas un Ganimēda," teica Šulce Makučs.

No Jo virsmas šo ūdeni aptuveni 10 miljons gadu laikā iztvaicēja Jupitera starojums. Šajā brīdī, ja dzīvība bija sākusi veidoties, tā varēja turpināt attīstību pazemē, kur ūdens vēl bija lielā daudzumā. Ģeotermālā aktivitāte un sēra savienojumi varēja nodrošināt mikroorganismus ar nepieciešamo enerģiju.

Lai arī uz Jo virsmas nav atrastas organiskās molekulas, tas nenozīmē, ka tās neatrodas pazemē. Tās, ja arī kādreiz ir nonākušas uz pavadoņa virsmas, iznīcina Jupitera radiācija.

Šulce Makučs uzskata, ka lavas kanāli varētu būt īpaši labvēlīga vide dzīvībai uz Jo. Tajos mikroorganismi būtu pasargāti no Jupitera spēcīgās radiācijas. Lavas kanālos tiktu aizturēts mitrums un tajos esošie sēra savienojumi kalpotu kā barības vielas. Uz Zemes esošajos lavas kanālos mīt mikroorganismi un, iespējams, ka arī uz Marsa šie kanāli būtu dzīvībai vislabvēlīgākā vide.

Jo dzīvība, visticamāk, ir bāzēta uz ūdens molekulām, bet vēlāk mikroorganismi varēja pielāgoties citiem apstākļiem, kad pavadoņa vide izmainījās. Viens no iespējamajiem šķidrumiem ir ūdeņraža sulfīds, kas ir visai plaši sastopams uz Jo. Šī viela pastāv šķidrā stāvoklī no -86 līdz -60oC. Lai arī šī viela nav no labākajiem šķīdinātājiem, ir zināms, ka tajā spēj izšķīst daudzas neorganiskās un organiskās vielas. Kā iespējamie kandidāti jāmin arī sēra dioksīds un sērskābe.

"Kopā ar kolēģiem es pētu, vai sēra savienojumi var darboties kā dzīvībai nepieciešamie šķīdinātāji," piebilda Šulce Makučs.

Ņemot vērā skarbos apstākļus, kādos atrodas Jo, viena no iespējām izdzīvot iespējamajām dzīvības formām, ir atrasties miera stāvoklī lielāko daļu laika, atmožoties tikai tad, kad ir pietiekami daudz barības vielu.

"Dzīvībai uz Jo būtu daudz vieglāk pastāvēt, ja tā regulāri iemigtu," teica Šulce Makučs.

Lai arī Eiropa un Ganimēds ir augstākas prioritātes mērķi nākotnē iecerētajām misijām, Šulce Makučs uzskata, ka Jo nedrīkst izslēgt no kandidātu saraksta.

"Ja turp nosūtītu radiācijas izturīgu zondi, kas spētu veikt zem visrskārtas esošo iežu un uz virsmas sastopamo šķidrumu ķīmisko un fizikālo analīzi, mēs iegūtu vērtīgu ieskatu," teica Šulce Makučs.

"Es zinu, ka iespēja, ka uz Jo pastāv dzīvība, ir ārkārtīgi niecīga, un, pat ja tā pastāv lavas kanālos, nav iespējams to sasniegt tuvākajā laikā," piebilda zinātnieks. "Bet neizslēgsim Jo pilnībā tikai tāpēc, ka tas šķiet dīvains vai svešāds."

Ja uz Jo nosūtītā misijā izdotos atrast dzīvību, "tad tas nozīmētu, ka dzīvībai citur galaktikā ir daudz lielākas izredzes," secināja Šulce Makučs. "Tas krietni vien paplašinātu mūsu meklējumu horizontu."

Astrobiology Magazine