Mistiskā tumšā viela uz Eiropas varētu būt jūras sāls

Publicēts: 13.05.2015
Jaunākie pētījumi liecina, ka tumšais materiāls, kas klāj atsevišķus ģeoloģiskos veidojumus uz Jupitera pavadoņa Eiropas, varētu būt sāls no zemledus okeāna, uz kuru iedarbjusies Saules radiācija, iekrāsojot sāļus tumšus. Fakts, ka uz Eiropas virsmas atrodas jūras sāls, liek domāt, ka okeāns mijiedarbojas ar okeāna pamatnes iežiem. Šis ir svarīgs jaunums…

Noslēpumainā Eiropa

Publicēts: 23.11.2014
Skatoties uz šo attēlu, galvā virmo jautājums - kas slēpjas zem šī biezā ledus. Jupitera pavadonis Eiropa, kuru klāj bieza ledus garoza, tiek uzskatīts par vienu no potenciālajiem objektiem, uz kura varētu attīstīties un pastāvēt mums zināmas dzīvības formas.

Vai pienācis laiks atvadīties no "Lielā Sarkanā"?

Publicēts: 20.05.2014
Izdzirdot vārdu Jupiters, kāda izskatās planēta, kas izpeld iztēlē? Strīpaina un uz vienas no mākoņu joslām ir redzams Lielais Sarkanais plankums. Iespējams, ka nākotnē Jupitera ievērojamākā "preču zīme" pazudīs un cilvēkiem uz milzīgo vētras aci, kas samazinās jau kopš 1930. gadiem, nāksies noraudzīties tikai vēsturiskajās fotogrāfijās.

Izvirdums uz Eiropas

Publicēts: 16.12.2013
Tiek uzskatīts, ka zem Jupitera pavadoņa Eiropas biezās ledus garozas slēpjas šķidra ūdens okeāns. Tā kā šādos apstākļos varētu pastāvēt mums pazīstamas dzīvības formas, astrobiologi šo objektu uzskata par vienu no iekārojamākajiem izpētes mērķiem, kur meklēt dzīvību ārpus Zemes. Ar Habla teleskopa palīdzību pamanītais ūdens tvaiku izvirdums Eiropas…

Logs uz Eiropas dzīlēm

Publicēts: 16.04.2013
Lai arī Krievijas valdnieks Pēteris I kādreiz ir teicis, ka Baltijas valstis ir logs uz Eiropu, pastāv cita, pavisam tāla Eiropa, uz kuras dzīlēm logu vēlētos atrast astronomi. Tas ir viens no intriģējošākajiem objektiem Saules sistēmā. Zem Jupitera pavadoņa biezās ledus garozas, iespējams, slēpjas šķidra ūdens okeāns, kurā varētu pastāvēt mums pazīstamām…

Peroksīds varētu kalpot kā enerģijas avots dzīvībai Eiropas okeānā

Publicēts: 7.04.2013
Jaunākie pētījumi Kevina Henda vadībā liecina, ka uz Jupitera pavadoņa Eiropas ūdeņraža peroksīds ir plaši sastopams. Ja šī viela, kas atrodas uz Eiropas virsmas, sajaucas ar okeānu, kas atrodas zem ledus garozas, ķīmiskajā procesā izdalās enerģija, kas varētu kalpot kā enerģija avots vienkāršajām dzīvības formām, ja tādas tur eksistē.

Habls meklē pazudušo jostu un sadursmes pēdas

Publicēts: 18.06.2010
Lai noskaidrotu, kur pazudusi Jupitera josta un 3. jūnija sadursmes atliekas, zinātnieki pret Saules sistēmas lielāko planētu pagrieza Habla teleskopu.

Dzīve uz Jo

Publicēts: 15.06.2010
Ja domājam par dzīvībai piemērotajām vietām Saules sistēmā, tad prātā nāk Jupitera pavadonis Eiropa, Saturna Encelads un kaimiņos esošais Marss. Vulkāniski visaktīvākais Saules sistēmas objekts - Jupitera pavadonis Jo - noteikti nav dzīvībai labvēlīgo vietu sarakstā. Tomēr ir zinātnieki, kuri uzskata, ka uz Jo varētu pastāvēt dzīvība.

Ievainots, bet bez rētas

Publicēts: 14.06.2010
2010. gada 3. jūnijā Jupiterā kaut kas ietriecās. Komēta vai asteroīds sadūrās ar milzu planētu, spoži uzliesmojot, un pazuda aiz biezajiem mākoņiem, neatstājot pēdas. Sadursme bija tik spoža, ka to savos teleskopos pamanīja acīgie vaļasprieka astronomi. Pirmatklājējiem piebiedrojās citi, cerībā, ka izdosies ieraudzīt tumšās sadursmes paliekas, kuras…

Hēlija lietus uz Jupitera

Publicēts: 30.03.2010
Kad NASA zonde Galileo sasniedza Jupiteru 1995. gadā un sāka sūtīt uz Zemi datus par milzu planētu, astronomus gaidīja pārsteigums. Izrādījās, ka uz Jupitera ir neparasti maz hēlija un neona - divu vieglāko cēlgāžu. Jaunākās Jupitera procesu simulācijas atklāj šīs savādības iemeslus.