ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Turam īkšķus par ISON komētu


Publicēts: 17.11.2013

ISON komēta atrodas tuvāk Saulei nekā Zeme un jau 28. novembrī sasniegs perihēliju, kad savā orbītā tā pielidos bīstami tuvu karstajai zvaigznei. Oorta mākoņa iemītniecei ISON komētai šī ir pirmā vizīte Saules sistēmas iekšējā reģionā. Vai tā parcietīs šo tikšanos un ar iespaidīgu iznācienu priecēs Zemes iedzīvotājus, lai pēc tam turpinātu ceļu uz aukstajām Saules sistēmas nomalēm?

"Es esmu sagrupējis trīs iespējamos scenārijus hronoloģiskā secībā," par ISON komētas nākotnes scenārijiem pastāstīja Lovela observatorijas astronoms Metjū Naits. "Ir jāpiebilst, ka neatkarīgi no tā, kas notiks, tagad, kad ISON komēta atrodas tuvāk Saulei nekā Zemes orbīta, jebkurš no šiem scenārijiem ir interesants no zinātniskā viedokļa. Neskatoties uz iznākumu, mēs uzzināsim daudz jauna."

Pirmais scenārijs ir komētas sabrukšana pirms nonākšanas perihēlijā. Neliela daļa no komētām (mazāk kā 1%), kas tuvojušās Saulei, ir pēkšņi sadalījušās bez jebkāda zināma iemesla. Nesenākie piemēri ir komēta LINEAR (C/1999 S4) 2000. gadā un komēta Elenin (C/2010 X1) 2011. gadā. Parasti šī sadalīšanās notiek aptuveni 0,8 AV attālumā no Saules. ISON komēta atrodas ļoti tuvu šai robežai.

Tā kā ISON komētu novēro iespaidīgs daudzums instrumentu gan kosmosā, gan uz Zemes, ja šī komēta sadalīsies, tas būs līdz šim visdetalizētāk novērotais sabrukšanas process.

Otrais scenārijs ir saistīts ar komētas atrašanos perihēlijā, kad komētas līdzsvara temperatūra sasniegs aptuveni 3000 grādus pēc Kelvina, kas ir pietiekami daudz, lai iztvaikotu lielākā daļa putekļu un iežu, kas klāj komētas virsmu.

Lai arī šķiet pilnīgi nereāli, ka kaut kas spētu izdzīvot šādā svelmē, ātrums, ar kādu komēta zaudēs masu attiecībā pret komētas kodola patiesajiem izmēriem, ir neliels. Lai pārciestu tikšanos, ISON kodola diametram vajadzētu būt vismaz 200 metrus lielam. Patlaban tiek uzskatīts, ka tas ir 500 metrus līdz 2 kilometrus liels. Tā kā komēta pārvietojas ļoti ātri, tā šajā bīstamajā zonā neatradīsies pārāk ilgi.

Tomēr karstums nav vienīgais bieds. ISON atradīsies tik tuvu Saulei, ka spīdekļa gravitācija var saraut to gabalos. Tomēr arī šādas komētas var izskatīties skaisti. Komēta Lovejoy 2011. gada decembrī palidoja garām Saules virsmai tikai aptuveni 170 000 kilometru attālumā. Tā sadalījās, izveidojot milzīgu putekļu asti kā atvadu sveicienu Zemes iedzīvotājiem.

Trešā scenārija gadījumā ISON pārdzīvo tikšanos. Atlikušais kodola daudzums ir pietiekams, lai tā turpinātu ceļu kā aktīva komēta. Komētai vajadzētu izveidot garu asti, kas būtu labi redzama ziemeļu puslodes debesīs no rītiem līdzīgi kā tas bija 2007. gadā ar komētu McNaught (C/2006 P1).

Vislabākais scenārijs būtu, ja komēta sadalītos dažos lielos gabalos. Tad tā kļūtu ļoti spoža un arī astronomiem būtu interesanti to pētīt.

"Es esmu par trešo variantu," teica Naits. "Neatkarīgi no tā, kas notiks, mēs būsim priecīgi. Astronomiem paveras unikāla iespēja ar milzīgu instrumentu klāstu pētīt komētu, kas pēc 4,5 miljardiem gadu atlidojusi no dziļa sasaluma tieši Saules versmē."

"Turieties," viņš piebilda. "Šis ceļojums ir tikai sācies."

NASA

Komentāri

  1. 1 tieši 17.11.2013 domāja šādi:

    Diemžēl izskatās, ka kodols sadalās, spožums vairs nekāpj :(






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!