Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Swift mēra ISON komētu (1032/4)


Publicēts: 30.03.2013

Merilendas universitātes un Lovela observatorijas speciālisti izmantoja NASA Swift satelītu, lai aplūkotu komētu C/2012 S1 (ISON), kura varētu kļūt par spožāko komētu, kāda novērota pēdējo desmitgažu laikā.

Analizējot Swift ultravioletā/redzamās gaismas teleskopa (UVOT) datus, zinātnieki ir veikuši aprēķinus, lai noteiktu komētas izmestā ūdens un putekļu apjomu, kas palīdzēja aprēķināt aptuvenos ledainā kodola izmērus.

"ISON komēta varētu kļūt par vienu no spožākajām komētām, kādas novērotas pēdējo 50 gadu laikā, sniedzot mums retu iespēju novērot izmaiņas ilgākā laika periodā," teica pētījuma vadītājs Deniss Bodevits.

ISON komēta ir interesanta arī tādēļ, ka tā palidos garām salīdzinoši tuvu Marsam, kā arī pietuvosies ļoti tuvu Saulei.

2013. gada februāra nogalē komētas ekspertu grupa pēc NASA lūguma noorganizēja ISON komētas novērošanas kampaņu (CIOC), lai ar kosmiskajiem un uz Zemes izvietotajiem instrumentiem iegūtu zinātniski vērtīgus datus.

ISON komēta neatšķiras no citām komētām. Tā ir veidota no sasalušām gāzēm un cietajām daļiņām. Komētas, kas nereti tiek dēvētas par "netīrajām sniega bumbām", izdala gāzi un putekļus, kad tās pielido pietiekami tuvu Saulei, kuras siltuma ietekmē sasalušās gāzes sublimējas. Šajā procesā izdalās arī putekļi, kuri atstaro Saules gaismu un tādejādi komēta kļūst spožāka.

Parasti ūdens ledus sāk kust tad, kad komēta ir pietuvojusies tuvāk kā 3 AV attālumā no Saules. Lai arī Swift UVOT kamera nespēj uztvert ūdeni tiešā veidā, ir zināms, ka ūdens molekula Saules ultravioletā starojuma ietekmē ātri sadalās par ūdeņradi un hidroksila molekulu. UVOT reģistrē hidroskila un citu svarīgo molekulu starojumu, kā arī putekļu atstaroto gaismu.

30. janvārī veiktie novērojumi liecināja, ka ISON komēta katru minūti izmet kosmosā 51 000 kilogramus putekļu. Savukārt izdalītais ūdens daudzums minūtē bija pārsteidzoši mazs, tikai 60 kilogrami.

"Atšķirības starp izdalīto ūdens un putekļu daudzumu norāda, ka ISON ūdens sublimācija vēl nav sākusies, jo komēta atrodas pārāk tālu no Saules," paskaidroja Bodevits. "ISON aktivitāti šobrīd nosaka gaistošāki elementi, tādi kā oglekļa monoksīda un dioksīda ledus."

Tobrīd komēta atradās 604 miljonu kilometru attālumā no Zemes un 740 miljonu kilometru attālumā no Saules. Tās spožums atbilda 15,7 zvaigžņlielumam, kas ir aptuveni 5000 reižu blāvāks objekts nekā cilvēks spēj ieraudzīt ar neapbruņotu aci.

Līdzīga aktivitāte tika reģistrēta arī februāra beigās. Tādēļ komanda plāno veikt atkārtotus novērojumus. 

Lai arī ūdens un putekļu izdalīšanās apjoms ir nosacīti neskaidrs lielums, tas var tikt izmantots, lai aptuveni noteiktu ISON kodola izmērus, kas, kā uzskata zinātnieki, ir aptuveni 5 kilometrus liels. Visticamāk, ka šobrīd tikai neliela daļa no virsmas ir pakļauta tiešai Saules ietekmei un veido gāzu plūsmas.

Nenoliedzami, ka viens no svarīgākajiem jautājumiem ir, vai ISON komētas spožums pieaugs tādā pašā ātrumā arī tad, kad ūdens iztvaikošana kļūs par dominējošo izplūdes strūklu veidošanās mehānismu.

"Tā izskatās daudzsološa, bet tas ir viss, ko mēs varam pateikt," piebilda astronoms Metjū Naits no Lovela observatorijas. "Agrāk novērotās komētas izrādījās vājākas nekā prognozēts, un tikai turpmākajos mēnešos veiktie novērojumi uzlabos mūsu zināšanas par ISON gaidāmo uzvedību." 

Ņemot vērā ISON orbītu, tiek uzskatīts, ka šī komēta Saules sistēmas iekšējos reģionos viesosies pirmo reizi. Pirms tam tā mājojusi Oorta mākonī, kur, iespējams, atrodas triljoniem ledainu objektu.

Komēta tika atklāta 2012. gada 21. septembrī. Atklājēju gods pieder Krievijas astronomiem Vitālijam Ņevskim un Artjomam Novičonokam, kuri izmantoja Starptautiskā zinātniskā optiskā tīkla teleskopu.

Pirmais interesantais novērošanas moments gaidāms 2013. gada 1. oktobrī, kad komēta palidos garām Marsam 10,8 miljonu kilometru attālumā.

"Šīs tikšanās laikā ISON komēta varētu būt redzama ar NASA un Eiropas Kosmosa aģentūras kosmiskajiem aparātiem, kas šobrīd strādā uz Marsa," skaidroja Maikls Kellijs. "Personīgi es ceru, ka Marsa jaunākajam izpētes aparātam Zinātkārei izdosies nofotografēt patiesi dramatisku attēlu."

58 dienas vēlāk, 28. novembrī ISON komēta veiks svelmainu ceļojumu garām Saulei. Tā atradīsies tikai 1,2 miljonu kilometru attālumā no tās redzamās virsmas. Tādēļ ISON komēta ir pieskaitāma Saulei tuvu lidojošajām komētām. Komētas sasalušās gāzes sublimēsies, izdalīsies masīvs apjoms putekļu. Visu Sauli novērojošo kosmisko aparātu skatieni būs pievērsti ISON komētai. Aptuveni šajā laikā komēta varētu kļūt tik spoža, ka ar neapbruņotu aci to varētu saskatīt dienas laikā, aizsedzot Sauli ar plaukstu.

Saulei tuvu garām lidojošas komētas nereti sadalās vai pilnībā tiek iznīcinātas svelmainās tikšanās laikā, bet zinātnieki ir pārliecināti, ka ISON komētai šāds liktenis nedraud.

"Mēs domājam, ka aptuveni 10% no komētas diametra varētu atdalīties, bet tas to visticamāk neiznīcinās," piebilda Naits.

Pēc tikšanās ar Sauli, komēta tuvosies Zemei un varētu būt redzama vakaros visu decembri. 26. decembrī tā palidos garām mūsu planētai 64,2 miljonu kilometru attālumā.

Tomēr atcerēsimies, ka ar komētām ir kā ar bitēm. Nekad neko nevar zināt. Lai vai kāds būtu iznākums un atbilstība prognozēm, zinātnieki plāno turpināt vērot šo ledaino viešņu. 

NASA

Komentāri

  1. Nelabojams tieši 30.03.2013 domāja šādi:

    Šai sakarā nāk prātā 1974.gads un Kohouteka komēta. Šcenārijs ļoti līdzīgs - liela aktivitāte tālu no Saules, paraboliska orbīta ar tuvu perihēliju (gan ne tik ļoti, kā šoreiz; 0,14AU = 21 milj.km; skat. wikipedia Comet Kohoutek). Prognozes par lielu spožumu perihēlijā (līdz m=-11). Pēc pārlidojuma Jupitera radīto perturbāciju dēļ iegāja ilgperioda komētu grupā. Taču faktiski maksimālais spožums nepārsniedza m=-3 un arī tad tikai īsu brīdi; Latvijā bija kaut kur m=+3 vai pat +4; knapi varēja ar aci redzēt.
    Mans (diletantisks, uz faktiem lāga nebalstīts) pieņēmums: "jaunās" komētas, kas pirmo reizi ienāk Saules sistēmas iekšējos apgabalos, satur uz to virsmas salīdzinoši lielus viegli gaistošu vielu (CO2, N2 utt.) krājumus, kas "aktivizējas" jau tālu no Saules. Tādējādi tiek pārkāpta vispārējā sakarība, kā mainās komētas spožums atkrībā no attāluma no Saules. Pienākot tuvāk tad viss varētu būt atkarīgs no kodola lieluma, perihēlija attāluma un minimālā attāluma no Zemes - gluži kā "parastām" komētām.
    Taču - kā jau vienmēr, gribas sagaidīt kautko sevišķu :) un cerēsim uz to labāko!

  2. shauttra tieši 30.03.2013 domāja šādi:

    51 tonna minūtē!! Iespaidīgi!

  3. Tretjakoff tieši 1.04.2013 domāja šādi:

    Iespaidīgi!
    Paldies arī Nelabojams par komentāru.

  4. Indzha tieši 2.04.2013 domāja šādi:

    Pašā sākumā ir neliela drukas kļūda ... "C/1012 S1 (ISON)"






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE