Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Šteina izspiegošana (2602/3)


Publicēts: 5.08.2008

Rosetta tika pamodināta jūlija sākumā, lai paspētu sagatavoties randiņam ar Šteinu, kuram jānotiek 2008. gada 5. septembrī. Šī tikšanās ir viens no ceļa posmiem tālajā lidojumā līdz Čurjumova-Gerasimenko komētai, ar kuru kosmosa kuģis tiksies tikai 2014. gadā.

Visu augusta mēnesi Rosetta fotografēs asteroīdu un vāks zinātniskos datus. Vēl labu brītiņu Šteins Rosettas fotogrāfijās izskatīsies kā niecīgs punkts, bet šie attēli palīdzēs nospraust precīzu kursu un precizēt asteroīda orbītu un rotācijas periodu. Izmantojot optisko, spektroskopisko un infrasarkano staru kameru OSIRIS, Rosetta fotografēs asteroīdu divreiz nedēļā līdz 25. augustam. Pēc tam līdz pat 5. septembrim Šteins tiks fotografēts katru dienu. Tiek plānots, ka kosmosa kuģis asteroīdam palidos garām 800 km attālumā ar relatīvi lēnu ātrumu - 8,6 km/s.

Šteina trajektorija tika aprēķināta, izmantojot uz Zemes balstīto observatoriju novērojumus. Augusta mēneša fotogrāfijas palīdzēs precizēt kuģa kursu. Patlaban asteroīda atrašanās vieta ir zināma ar 100 kilometru precizitāti, kuru Rosettas fotogrāfijas palīdzēs samazināt līdz 2 kilometriem.

"Rosettas un Šteina attālumam samazinoties, asteroīda orbītas mērījumi kļūs arvien precīzāki, ļaujot mums veikt nepieciešamās korekcijas, jo īpaši septembra sākumā," pastāstīja Silvains Lodions no Rosettas lidojuma kontroles grupas.

Lidojot garām asteroīdam, Rosetta veiks tā ķīmisko un fizikālo īpašību analīzi. Papildus  tiks noteikts cik ātri rotē asteroīds un kā tas mijiedarbojas ar Saules vēju. Rosetta atradīsies tik tuvu, ka varēs izpētīt iespējamos Šteina pavadoņus, kā arī gāzi un putekļus asteroīda tuvumā.

Rosetta startēja 2004. gada martā. Kosmosa kuģis patlaban veic pēdējo pagriezienu ceļā uz savu galamērķi - komētu 67/P jeb Čurjumova-Gerasimenko, ar kuru tiksies 2014. gadā. Rosetta jau divreiz ir palidojusi garām Zemei - 2005. gada martā un 2007. gada februārī. 2009. gada novembrī Rosetta Zemei palidos garām vēl vienu reizi. Pēdējā lidojuma laikā Rosetta nofotografēja Zemi, kurā redzama ziemeļu puslode (baltie reģioni ir apdzīvotās vietas).

Zeme nav vienīgais debesu objekts, ko Rosetta ir apmeklējusi. 2007. gadā tā palidoja garām Marsam 1000 kilometru attālumā. 2010. gadā tiek plānots lidojums gar asteroīdu 21 Lutēcija.

Visu šo tikšanos galamērķis ir kosmosa kuģa trajektorijas korekcijas. Papildus tam, fotografējot un analizējot objektus, kuriem Rosetta lido garām, zinātniekiem ir iespējams laicīgi atklāt un labot iespējamās instrumentu un programmatūras problēmas.

Kad Rosetta satiksies ar komētu, tā nometīs nolaišanās moduli Philae, kurš ieurbsies komētā, lai pētītu tās uzbūvi. Rosetta turpinās riņķot ap komētu, sekojot tai ceļā ap Sauli.

Asteroīds Šteins 2867 tika atklāts 1969. gadā. Atklājēja gods pienākas Nikolajam Čerņiham. Asteroīds nosaukts Latvijas astronoma Kārļa Šteina vārdā. Tas ir E tipa asteroīds, kura diamters ir 4,6 kilometri. Tā rotācijas periods ir 6 stundas. Asteroīds ir neregulāras formas un patreizējie pētījumi liecina, ka tam nav pavadoņi.

ESA

Komentāri

  1. grifs99 tieši 5.08.2008 domāja šādi:

    Cik talu ir asteroids no zemes

  2. dziviba tieši 5.08.2008 domāja šādi:

    Varam but lepni, kad musu Latvieshu astronoma varda nosaukto "shteinu" apmekle Rosetta, tas ir milzigs posms latvijas astronomijai. Vizmas es ta domaju! Tik es nezinu, kas taja kometa ir tik nopietns, kad vinju ta peeta, bet nu nekas, toties mes lepni :)

  3. cydonia tieši 6.08.2008 domāja šādi:






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE