Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Septiņi pagātnes vēstneši (780/0)


Publicēts: 24.03.2014

3,1 triljonās daļas no grama - tik "svarīgi" ir šie septiņi pagātnes vēstneši, kurus pēc vairākus gadus ilgušajiem meklējumiem zinātniekiem izdevās atrast NASA kosmiskā aparāta Stardust starpzvaigžņu putekļu ķeršanas iekārtās. Lai arī paraugi ir niecīgi, tie ir unikāli vēstures liecinieki, kurus nav skārusi Saules dzimšanas svelme.

Stardust startēja 1999. gadā. Tā primārais uzdevums bija noķert komētas Wild 2 daļiņas un kapsulā nogādāt uz Zemi. 2006. gadā šis mērķis bija sasniegts. Zinātnieki uzskatīja, ka komētas ir pirmatnējā ledus un cieto iežu sakopojumi, kuru sastāvā ir tas pats materiāls, no kura veidojās mūsu Saule. Izrādījās, ka Stardust atvestie minerāli nemaz tik pirmatnēji nav. Tie savulaik tikuši karsēti, kausēti un pilnībā pārveidoti jaundzimušās Saules tuvumā un tikai vēlāk nonākuši mūsu sistēmas nomalēs, kur kļuvuši par komētu sastāvdaļām.

Šis negaidītais atklājums rosināja pagarināt Stardust misiju, lai mēģinātu savākt patiesi pirmatnēju un neskartu materiālu, kas nāk no starpzvaigžņu vides. 2000. un 2002. gadā kosmiskā aparāta putekļu ķeršanas iekārtas vāca starpzvaigžņu putekļus. Centimetru biezajam aerogēla slānim, kas veidots no "uzpūsta" silīcija, vajadzēja nobremzēt starpzvaigžņu putekļu daļiņas. Tas nebija viegls uzdevums, jo šie putekļi ir daudzkārt mazāki par komētu daļiņām un to ātrums pārsniedz 15 000 km/h.

Daļiņu apstādināšana un uzglabāšana aerogēlā nebija vienīgā problēma. Pēc tam šīs niecīgās kripatiņas vēl tur vajadzēja atrast. Stardust komanda vērsās pie publikas, un Stardust@home projektā iesaistījās 30 714 dalībnieki. Šie brīvprātīgie caurskatīja ar mikroskopu fotografētos aerogēla attēlus, izmantojot pasaulē labāko atpazīšanas sistēmu - cilvēka acis un smadzenes, meklējot visniecīgākās starpzvaigžņu putekļu norādes.

Galarezultātā izdevās atrast septiņas iespējamās starpzvaigžņu putekļu daļiņas. Divas daļiņas ar ātrumu 18 000 km/h bija iebrāzušās aerogēlā un tur iestrēgušas. Jums vajadzētu 100 miljardus šādu daļiņu, lai iegūtu cukura graudiņa izmēra objektu. Trešā daļiņa bija lidojusi tik ātri, ka no tās nekas nav palicis pāri, ir redzams tikai nolidotais ceļš. Vēl četras daļiņas bija ietriekušās alumīnija follijā, kas atrodas aerogēla malās. Daļiņu izveidotajos krāteros bija atrodams pietiekami daudz materiāla, lai veiktu ķīmiskās analīzes.

"Tas ir milzīgs sasniegums," teica kosmoķīmiķis Skots Mesendžers no NASA Džonsona Kosmosa centra. "Tie ir visgrūtāk iegūstamie ārpuszemes paraugi."

Lai pārlieicnātos, ka šie paraugi patiesi nāk no starpzvaigžņu telpas, niecīgos putekļu graudiņus jāpārceļ uz instrumentiem un jāveic to detalizēta analīze.

"Tos ir ļoti viegli pazaudēt," atzīst Stardust misijas zinātnieks Endrjū Vestfols no Kalifornijas universitātes.

American Association for the Advancement of Science (AAAS)

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE