Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Rosetta mēra komētas temperatūru (682/0)


Publicēts: 4.08.2014

Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) zonde ir veikusi pirmos Čurjumova-Gerasimenko komētas (67P) virsmas temperatūras mērījumus. Izrādās, ka komētas virsma ir pārāk karsta, lai to klātu tikai ledus. Visticamāk, ka tā ir tumša un putekļiem klāta. Novērojumi tika veikti ar Rosetta spektrometru VIRTIS laika posmā no 13. līdz 21. jūlijam, kad attālums līdz komētai saruka no 14 000 līdz 5000 km.

Šādā attālumā VIRTIS redzeslaukā komēta aizņēma vien dažus pikseļus. Tas nozīmē, ka atsevišķu virsmas objektu temperatūru noteikt nevarēja. Veicot iegūto datu analīzi, zinātnieki secināja, ka komētas virsmas vidējā temperatūra ir -70 grādi pēc Celsija.

Tobrīd komēta atradās aptuveni 555 miljonu kilometru attālumā no Saules. Tas ir aptuveni trīs reizes tālāk nekā Zeme, attiecīgi arī Saules gaismu un enerģiju tā saņem mazāk.

Lai arī -70 grādi pēc Celsija šķiet stindzinošs aukstums, tas ir par 20 līdz 30 grādiem vairāk nekā tika prognozēts komētai šādā attālumā, kuru klāj tikai ledus.

"Tie ir ļoti interesanti rezultāti, jo sniedz mums pirmās norādes par komētas virsmas sastāvu un fizikālajām īpašībām," pastāstīja VIRTIS vadošais pētnieks Fabricio Kapacioni no INAF-IAPS (Itālija).

Arī citām komētām, piemēram Haleja (1P) tika konstatēta ļoti tumša virsma, kuru klāja putekļi. Agrākie pētījumi no Zemes liecināja, ka arī Rosetta galamērķis nebūs izņēmums. Temperatūras mērījumi apstiprināja, ka lielākajai daļai virsmas jābūt putekļainai, jo Saules gaismā tumša virsma labāk uzkarst un attiecīgi izstaro vairāk siltuma nekā ledus.

"Tas neizslēdz pilnīgi tīrus ledus apgabalus un ļoti drīz VIRTIS sāks veidot temperatūras kartes, kurās varēs redzēt atsevišķus virsmas veidojumus," piebilda doktors Kapacioni.

Plānots, ka tiks veidota ne tikai komētas virsmas globālā temperatūras karte, bet tiks mērīta konkrētu apgabalu temperatūra diennakts ietvaros, lai konstatētu, cik ātri virsma reaģē uz apgaismojuma izmaiņām.

Šie dati palīdzēs izprast augšējā, aptuveni 10 centimetru biezā slāņa blīvumu, porainību un siltuma vadītspēju. Informācija noderēs, lai izvēlētos nolaišanās vietu Philae modulim.

"Kombinējot VIRTIS datus ar pārējiem 10 zondes zinātniskajiem instrumentiem un tiem, kas atrodas uz nolaišanās moduļa, mēs iegūsim detalizētu virsmas fizikālo īpašību aprakstu, kā arī noskaidrosim, no kādām gāzēm veidota komētas koma, vērojot, kā šie apstākļi mainās ikdienu," teica Rosetta projekta zinātnieks Mets Teilors.  "Līdz brīdim, kad zondi no komētas šķirs vairs tikai 100 kilometri, ir atlikušas vien dažas dienas. Mēs ar nepacietību gaidam, kad arvien detalizētāk varēsim pētīt šo mazo, aizraujošo pasauli."

ESA

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE