Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Rosetta komēta perihēlijā (903/2)


Publicēts: 14.08.2015

Eiropas Kosmosa aģentūras zondes Rosetta izpētes objekts, Čurjumova-Gerasimenko komēta, vakar, 2015.gada 13.augustā plkst. 05:03 pēc Latvijas laika, atradās perihēlijā (186 miljonu km attālumā) - vistuvāk Saulei savā 6,5 gadus ilgajā orbītā ap to. Vairākas nedēļas pirms šī brīža Rosetta vēroja, kā pieaug komētas aktivitāte. Lai arī aktivitātes maksimums gaidāms tieši pēc perihēlija, spēcīgi gāzu izvirdumi var notikt jebkurā laikā. Vienu šādu izvirdumu Rosetta, atrodoties drošībā 186 km attālumā, novēroja 29.jūlijā.

Šo izvirdumu izdevās nofotografēt, kā arī reģistrēt gāzu komas struktūras un sastāva izmaiņas. Rosetta zonde "uz savas ādas" izjuta arī vairāk sadursmju ar putekļu graudiņiem. Interesanti, ka izvirdums bija tik spēcīgs, ka tas aizvirzīja Saules vēja magnētisko lauku prom no kodola. Izvirdums tika novērots salīdzinoši īsu laiku. OSIRIS kameras fotografētajos attēlos redzams Anuket reģions. 13:24 GMT vērojama spēcīga gāzu plūsma, bet 18 minūtes agrāk fotografētajā attēlā plūsmas nav. Savukārt pēc 18 minūtēm fotografētajā attēlā plūsma jau ir krietni vien vājāka. Materiāls, kas plūda prom no komētas kodola, varēja pārvietoties ar ātrumu 10 m/s vai pat vēl ātrāk.

"Šis ir spožākais līdz šim novērotais izvirdums," pastāstīja Karstens Gutlers no Maksa Planka vārdā nosauktā Saules sistēmas izpētes institūta. "Parasti plūsmas ir blāvākas nekā kodols un mums nākas pārveidot attēla kontrastu, lai tās ieraudzītu, bet šī bija spožāka nekā kodols."

Drīz vien pēc spēcīgā izvirduma ROSINA spiediena mērinstruments reģistrēja komas struktūras izmaiņas, bet spektrometrs pamanīja izplūstošo gāzu maisījuma sastāva izmaiņas. Piemēram, ja salīdzina ar datiem, kas reģistrēti divas dienas pirms izvirduma, oglekļa dioksīda daudzums palielinājās divas reizes, metāna četras, bet ūdeņraža sulfīda pat septiņas reizes. Savukārt ūdens daudzums praktiski nemainījās. Rosetta instrumenti liecina, ka katru sekundi no komētas aizplūst prom aptuveni 300 kg ūdens tvaika. Tas ir aptuveni 1000 reižu vairāk nekā pirms aptuveni gada, kad zonde sasniedza komētu. Tolaik vienā sekundā no komētas aizplūda nieka 300 g ūdens tvaika, kas atbilst aptuveni divām glāzēm ūdens.

Aptuveni 14 stundas pēc izvirduma GIADA reģistrēja sadursmes ar putekļiem 30 reizes dienā, kas ir būtiski vairāk nekā 1-3 sadursmes dienu agrāk. 1. augustā četru stundu garā periodā tika reģistrētas pat 70 sadursmes ar putekļu daļiņām, kas norāda uz to, ka novērotais izvirdums turpināja ietekmēt komētas apkārtējo vidi pat vairākas dienas pēc gāzu izplūdes. Vidēji sekundes laikā no komētas aizplūst aptuveni 1000 kilogrami putekļu, kas rada bīstamus darba apstākļus zondei komētas tuvumā. Tādēļ zonde šobrīd strādā vairāk nekā 300 km attālumā no kodola.

"Tas bija ne tikai daļiņu skaits, bet arī ātrums, kas vēstīja, ka notiek kaut kas neparasts; vidējais daļiņas ātrums no 8 m/s pieauga līdz 20 m/s, maksimumā sasniedzot pat 30 m/s," paskaidroja Alesandra Rotundi no Neapoles universitātes Itālijā.

Vispārsteidzošākais, ko novēroja Rosetta magnetometrs, bija Saules vēja atvirzīšana no komētas kodola uz dažām minūtēm. Saules vējš ir konstanta lādētu daļiņu plūsma, kas sev nes līdzi magnētisko lauku. Agrākie Rosetta dati vēsta, ka komēta pati nav magnetizēta un vienīgais magnētiskā lauka avots tās tuvumā ir Saules vējš. Tā kā no komētas plūst gāzes daļiņas, Saules vējš, saskaroties ar gāzi tiek nobremzēts un vietā, kur abu spiediens ir līdzīgs, tiek pat pilnībā apstādināts. Tādejādi pret Sauli vērstajā komētas kodola daļā veidojas no magnētiskā lauka brīva zona, kas tiek dēvēta par diamagnētisko dobumu. Šīs zonas izpēte palīdz izprast, kā komēta mijiedarbojas ar Saules vēju. Iepriekš šādu zonu tika reģistrējusi EKA zonde Giotto aptuveni 4000 km attālumā no Haleja komētas 1986.gadā.

Čurjumova-Gerasimenko komēta nav tik aktīva kā Haleja komēta, tādēļ arī šī zona ap Rosetta izpētes objektu ir daudz mazāka, maksimums dažu desmitu kilometru attālumā no kodola. Līdz pat 29.jūlijam nebija izdevies pamanīt šīs zonas esamību. Savukārt pēc novērotā izvirduma magnetometrs reģistrēja diamagnētiskā dobuma izplešanos 186 km attālumā no kodola. Gāzes spiediens ap komētas kodolu kļuva lielāks, atspiežot Saules vēja apstāšanās zonu dauz tālāk.

"Atrast no magnētiskā lauka brīvu reģionu Saules sistēmā ir grūts uzdevums, bet te mums to pasniedza uz sudraba šķīvja," piebilda Šarlote Goca.

"Pēdējo nedēļu laikā mēs bijām pārvietojuši Rosetta 300 km attālumā no komētas kodola, lai izvairītos no navigācijas problēmām, kuras varētu radīt putekļi, tādēļ domājām, ka diamagnētiskais dobums ir nesasniedzams. Šķiet, ka pati komēta ir palīdzējusi  šo zonu nogādāt tuvāk Rosetta," teica Rosetta projekta zinātnieks Mets Teilors.

Pietuvošanās Saulei ir izgaismojusi reģionus, kuri agrāk bija tīti tumsā. Arī vidējā temperatūra ir krietni vien augstāka. Pirms aptuveni gada Rosetta instrumenti reģistrēja -70 grādus pēc Celsija. 2015.gada aprīlī un maijā tie vairs bija tikai daži grādi zem nulles. Turpmāko mēnesi uz komētas 67P virsmas varētu būt sagaidāms, ka iestāsies "karsta vasara", sasniedzot pat dažus desmitus grādus virs nulles.

Tā kā Rosetta atrodas pārāk tuvu komētai, tā nevar redzēt astes veidošanos. Tādēļ tiek izmantoti teleskopi uz Zemes, kuru iegūtie dati liecina, ka komētas aste ir vismaz 120 000 km gara.

Plānots, ka, komētas aktivitātei samazinoties, zonde atkal tiks novirzīta tuvāk kodolam, lai meklētu perihēlijā radušās izmaiņas.

ESA

Komentāri

  1. amazed tieši 18.08.2015 domāja šādi:

    Wou, tās gāzzes izskatās iespaidīgas. Gluži kā gaismas stari.
    Kāds spiediens tur ir , kad tās nāk uz āru?

  2. Jorens tieši 19.08.2015 domāja šādi:

    Vot tas ir skats. Mūsus senči būtu uz pakaļas.






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE