Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Marsieši, jums tuvojas komēta! (1062/0)


Publicēts: 29.01.2014

Kamēr ISON komēta visiem "astaino zvaigžņu" medniekiem uz Zemes sagādāja vilšanos, "marsieši" var tikai triumfējoši saberzēt savus taustekļus, jo 2014. gada 19. oktobrī sarkanajai planētai nieka 138 000 kilometru attālumā garām pabrāzīsies 2013 A1 Siding Spring komēta. Lai arī skats no Marsa virsmas varētu būt visai iespaidīgs, NASA speciālisti uzmanīgi sekos šai viešņai, lai nepieciešamības gadījumā aizvāktu no tās ietekmes zonas savus orbitālos aparātus.

"Mūsu plāni, izmantot kosmiskos aparātus komētas novērošanai Marsa tuvumā, tiks saskaņoti ar orbitālo aparātu aizsardzību, ja tāda būs vajadzīga," pastāstīja Ričs Zureks no NASA Reaktīvo dzinēju laboratorijas (JPL).

Komētu Siding Spring (C/2013 A1) atklāja 2013. gada 3. janvārī no Austrālijā esošās Saidingspringas observatorijas. Tobrīd tā atradās tālāk no Saules nekā Jupiters. Turpmākie novērojumi ļāva precizēt trajektoriju un noskaidrot, ka tā palidos ļoti tuvu garām Marsam. 2014. gadā novērojumi un orbītas precizēšana tiks turpināta, bet šobrīd var visai droši teikt, ka vistuvākajā punktā komētu no Marsa šķirs aptuveni 1/3 daļa no Zemes - Mēness attāluma.

Siding Spring komētu vēros gan teleskopi uz Zemes, gan Zemes orbītā, gan tie, kas atrodas orbītā ap Marsu un uz sarkanās planētas, gan tie, kas vēl tikai lido Marsa virzienā. Šomēnes komētu vēroja Habla teleskops un NEOWISE, lai laicīgi uzsāktu tās parametru izpēti, noteiktu putekļu daļiņu izmērus un izmesto daļiņu apjomu, kas ļaus izvērtēt potenciālos riskus tiem orbitālajiem aparātiem, kas šobrīd riņķo ap Marsu. NEOWISE iegūtie dati liecina, ka komēta ir aktīva un izdala daudz putekļus, lai arī šobrīd tā atrodas tālu no Saules.

Šis nav pirmais gadījums, kad aparāti Marsa tuvumā ir vērojuši komētu. Zināma pieredze tika iegūta, sekojot līdzi ISON komētai 2013. gadā. Jāpiebilst, ka ISON (C/2012 S1) palidoja garām Marsam aptuveni 80 reizes tālāk. Tā kā Siding Spring komēta nāk no Oorta mākoņa, tās atkārtota atgriešanās Saules sistēmas iekšējos reģionos notiks pēc miljoniem gadu.

Tā kā komēta atradīsies tuvu Marsam, labus kodola attēlus ceram sagaidīt no Mars Reconnaissance Orbiter augstas izšķirtspējas kameras (HiRISE). Savukārt Curiosity un Opportunity kameras varētu vērot debesis, lai reģistrētu meteorus.

Atcerēsimies pārsteigumus, kādus sagādāja ISON. Arī Siding Spring nav nekāds izņēmums. Tas, kā palielināsies Siding Spring komētas spožums, palīdzēs izvērtēt, cik bīstama tā varētu būt ap Marsu lidojošajiem kosmiskajiem aparātiem.

"Ir pārāk agri spriest, cik bīstama būs Siding Spring mūsu orbitālajiem aparātiem," pastāstīja Marsa Izpētes programmas galvenais inženieris Sorens Medsens. "Tas var būt ļoti nopietni vai vispār nekas, vai jebkas pa vidam."

Kodola trajektorija šobrīd ir labi zināma. Svarīgākais mainīgais ir putekļu daudzums, kāds tiks izmests no kodola, kā arī komas un komētas astes ģeometrija.

Aprīlī un maijā komēta šķērsos robežu, aiz kuras ūdens uz komētas virsmas kļūst aktīvs, iztvaiko un tādejādi atbrīvojas putekļi. Tie savukārt var izplesties visai tālu, lai sagādātu problēmas oktobrī, kad komēta brāzīsies garām Marsam.

"Cik aktīva būs Siding Spring aprīlī un maijā? Mēs to vērosim," teica Medsens. "Ja brīdinājuma signāls ieslēgsies maijā, būs pārāk vēlu, lai saplānotu, kā uz to reaģēt. Tādēļ mēs to darām tagad."

Divi svarīgākie aizsardzības mehānismi būtu novirzīt orbitālos aparātus otrā pusē Marsam un pagriezt tos tā, lai jutīgākās daļas būtu pasargātas.

Marsa atmosfēra, neskatoties uz to, ka tā ir tik ļoti retināta, ir pietiekami blīva, lai komētas putekļi neapdraudētu visurgājējus uz virsmas. Savukārt orbītā esošajiem NASA Mars Reconnaissance Orbiter un Mars Odyssey, kā arī Eiropas Kosmosa aģentūras Mars Express, komētas putekļi var izrādīties pietiekami bīstami.  Šobrīd ceļā uz Marsu ir vēl divi orbitālie aparāti, kuri galamērķī nonāks aptuveni trīs nedēļas pirms komēta lidos garām sarkanajai planētai. Tie ir NASA MAVEN un Indijas Marsa Orbitālā misija.

Protams, kad šie aparāti tika konstruēti, tika ņemta vērā iespēja, ka tiem nāksies saskarties ar kosmiskajiem putekļiem. Tomēr tik tuva komētas pārlidojuma gadījumā iespējamais putekļu blīvums var krietni pārsniegt to robežu, kas nosprausta, konstruējot aparātu.

Jāņem vērā, ka komēta riņķo praktiski pretējā virzienā Saulei nekā Marss un citas planētas. Tās kodols un putekļu daļiņas pārvietosies ar ātrumu 56 km/s attiecībā pret Marsa orbitālajām zondēm. Tas ir aptuveni 50 reizes ātrāk nekā izšauta lode un divas līdz trīs reizes ātrāk nekā fona meteoroīdi.

Ja misijas kontrolieri izlems, ka orbitālos aparātus vajadzēs pārvietot otrpus Marsam, tad, jo laicīgāk tiks veikti šie manevri, jo mazāk degvielas vajadzēs. Sagatavošanās darbi ir svarīgi arī tādēļ, lai izdotos pagriezt kosmisko aparātu tā, lai tā vārīgākās daļas būtu vērstas prom no komētas putekļu plūsmas. Var izrādīties, ka šāda pozīcija ir neefektīva enerģijas ieguvei vai sakariem.

"Īstenojamās izmaiņas būs ļoti rūpīgi jāpārbauda," teica Medsens. "Ir jāveic daudz sagatavošanās darbu, lai mēs būtu gatavi, ja maijā uzzināsim, ka komētas tuvošanās būs bīstama."

NASA JPL

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE