Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Kārtējais skalpētājs (3902/15)


Publicēts: 27.06.2011

2011. gada 27. jūnijā nieka 12 400 kilometru attālumā Zemei garām patrauksies aptuveni 10 metrus liels asteroīds 2011 MD. Zemei briesmas nedraud. Novērot šo notikumu varēs gan tikai Āfrikas dienvidu reģionos un daļā Antarktīdas.

Asteroīds tika atklāts 2011. gada 22. jūnijā projekta LINEAR ietvaros.

Ja arī šāda izmēra asteroīds trāpītu Zemei, tas sadalītos atmosfērā. Labākajā gadījumā daži fragmenti varētu sasniegt virsmu. Šoreiz asteroīds izlidos cauri zonai, kurā atrodas liela daļa Zemes mākslīgo pavadoņu. Lai arī iespēja, ka asteroīds kādam trāpīs, ir neliela, tā tomēr pastāv.

Ņemot vērā, ka asteroīds Zemei palidos garām ļoti tuvu, tā orbīta tiks būtiski izmainīta. Šobrīd ir grūti prognozēt, kāda tā būs, bet turpmākie novērojumi palīdzēs precizēt. Jāņem vērā, ka pēc palidošanas garām Zemei, asteroīds atradīsies Saules apspīdētajā planētas pusē, tādēļ tā novērošana nebūs iespējama ar optiskajiem teleskopiem. Visticamāk novērojumi tiks veikti radioviļņu diapazonā.

Patreizējā asteroīda orbīta ir visai tuva Zemes orbītai, tikai nedaudz izstieptāka. Tālākajā punktā no Saules 2011 MD atrodas 1,056 AV attālumā. Viens gads uz šī klints bluķa ilgst 396 Zemes dienas. Šīs grupas asteroīdus dēvē par Apollo asteroīdiem.

Iespējams, ka kādu dienu 2011 MD beigs savu dzīvi tāpat kā 2008 TC3, bet šajā tikšanās reizē tas tomēr nenotiks. Ja nu būtu iespējams nokļūt uz asteroīda, tad pārlidošanas brīdī skats būtu iespaidīgs. Aptuveni pusi no 10 metrus lielā objekta debesu juma aizpildīs zemeslode.

Interesanti, ka Zemes un asteroīda relatīvais ātrums ir niecīgs. Tas ir aptuveni kilometrs sekundē, jo abi objekti ap Sauli riņķo ar ātrumu 30 km/s. Šādu asteroīdu izpētei paredzētas robotizētas misijas palaišanai nevajadzētu daudz degvielas. Precizitātei gan būtu jābūt nevainojamai. Ja nu jums rodas vēlme un ir finansiālas iespējas, aptuvenais nākamās tikšanās laiks būs 2022. gadā.

Bad Astronomy, Pasquale Tricarico

Komentāri

  1. Andis tieši 27.06.2011 domāja šādi:

    A viņš ko, radioviļņus izstaro? Jeb tas bija domāts, ka tiks novērots ar radariem?"Jāņem vērā, ka pēc palidošanas garām Zemei, asteroīds atradīsies Saules apspīdētajā planētas pusē, tādēļ tā novērošana nebūs iespējama ar optiskajiem teleskopiem. Visticamāk novērojumi tiks veikti radioviļņu diapazonā."

  2. Redaktors tieši 27.06.2011 domāja šādi:

    Ar radariem.

  3. Jautajums tieši 28.06.2011 domāja šādi:

    Kapec sim asteroidam tiek pieversta tik liela nozime, ja jau vins zemei briemas nerada (vai varbut tomer?)
    Kad tiek prognozets nakamais bistamais zemei astreoids un kads ir ricibas plans, ja tomer kads apdraud zemi? (vai vispar tads ir?)

  4. Draudzīgs šizis tieši 28.06.2011 domāja šādi:

    Jautajums, risks pastāv vienmēr. Ja "lielie onkuļi" kko atklās, Jums šķiet ka Jūs tiksiet informēts? Protams nē. Kam lieka panika..
    Papētiet šo linku uzmanīgi->
    http://2012-comet.com/
    Pēc tam izlasiet šo->
    http://en.wikipedia.org/wiki/Impact_event
    http://en.wikipedia.org/wiki/Asteroid_deflection_strategies
    http://neo.jpl.nasa.gov/risk/
    Un šo->
    http://en.wikipedia.org/wiki/Schizophrenia
    http://en.wikipedia.org/wiki/Conspiracy_theory

  5. poseidons tieši 28.06.2011 domāja šādi:

    Jautajums - tāpēc, ka lielajiem bļāvējiem trūkst reālu pierādījumu, bet datumi nāk tuvāk un neko sakarīgu nevar izdomāt.Kā parasti - dažos portālos puspajokam šis asteroīds bija izskaistināts x reizes lielāks un briesmīgāks.

  6. did33 tieši 30.06.2011 domāja šādi:

    cmon, lielie onkuļi, takš skaidri uzrakstīts, ka aklāja pirms 5 dienām, tāpat neko jēdzīgu nepaspētu pasākt, bet visu laiku tērēt resursus, kuri ir ierobežoti, ja nezinājāt, notikumam, kas var notikt rīt vai arī pēc 55 vai 555, vai 5555 gadiem, beidziet, nav to resursu tik daudz. tā ka bez panikas, tas tāpat neko neatrisina.

  7. elmurcis tieši 30.06.2011 domāja šādi:

    Resursi ierobežoti? Var piekrist.. bet ir bezjēdzīgas jomas, kurās tērē miljardus, kurus varēja novirzīt tieši asteroīdu izpētei, lai kaut kad uzzinātu katra bīstama asteroīda atrašanās vietu (tā ir aizsardzības, nevis zinātnes joma). (Jomas kur tiek šķiesti resursi būtu, piemēram, cigarešu/alkohola ražošana, noteikti laba daļa no armiju izdevumiem, tik un tā kamēr būs atomieroči visās frontēs, neviens tā masveidīgi neuzbruks... ASV militārais 1 gada budžets vien ir apmēram kā 20 gadu NASA budžeti kopā)

  8. Jautajums tieši 30.06.2011 domāja šādi:

    bet tad sanak, mums ir kads bistams asteroids, kas mus visus reali var apdraudet tuvakos 10-20 gadus, vai apkart rinko tik tadi mazi, kas tapat sadegtu atmosfera?

  9. did33 tieši 30.06.2011 domāja šādi:

    resursi nav nauda. resursi ir nafta, gāze, derīgie izrakteņi, cilvēki galu galā. Naudu piedrukā cik vajag, nu labi, cik pietiek papīra :))))

  10. poseidons tieši 30.06.2011 domāja šādi:

    Jautajums - tie, kas domā, ka visus var tā viegli atrast un nokartēt, smagi maldās.
    Ir gan lieli, gan mazi - un jo mazāki, jo vairāk un grūtāk ieraugāmi (paskaties WISE atklātos - pamatīga zupa ;) )Tieši pateicoties modernām izpētes metodēm ar vien sīkākus spējam saskatīt.
    Nevis, ka to paliek vairāk, vai vēl kādas glupas teorijas :pSkaidrs, ka par sīkiem varam īpaši neuztraukties (atskaitot satelītu bojājumus, tie iedzīvotājus uz Zemes virsmas neapdraud).
    Problēma ir ar lielākiem un to ne pārāk stabilām orbītām (Saule, Jupiters, tuvējās planētas).

  11. Jautajums tieši 1.07.2011 domāja šādi:

    Poseidons - problema ar lielakiem : kura gada varetu sakties sadas nopietnas problemas ar viniem? Vai tas ir vairaku gadu simtu jautajums?

  12. Jautajums tieši 1.07.2011 domāja šādi:

    Poseidons - sorry, es neparzinu anglju valodu. Vai nevar vienkarsa valoda atbildet?

  13. poseidons tieši 2.07.2011 domāja šādi:

    Jautajums - nu nasa tabulu jau domājams varēji apskatīt - gadus un bīstamību/iespējamību pēc krāsām..Rekur pietiekami labi ar google translate:
    http://translate.google.lv/translate?hl=lv&ie=UTF8&prev=_t&sl=en&tl=lv&twu=1&u=http://neo.jpl.nasa.gov/risk/Vienkāršā valodā - nav nekādu tur specifisku "xxxx. gadā būs audza, bet yyyy. miežu biezputra, ja pārdzīvosim, tad būs labi"..Bīstamība atkarīga gan no izmēra un sastāva, gan relatīvā ātruma un trajektorijas.
    "Droša" orbīta kāda tuva pārlidojuma laikā var tik izmainīta uz tādu, ka jau šķērso Zemes trajektoriju, tāpēc tik svarīgi sekot līdz jau zināmajiem.
    Ņemot vērā objektu skaitu un to savstarpējo mijiedarbību - aprēķināt orbītas tālākā nākotnē - darbs nav no vieglajiem.

  14. elmurcis tieši 2.07.2011 domāja šādi:

    Piekrītu Poseidonam - vismaz uz doto brīdi neesmu manījis nevienu asteroīdu Zemei bīstamo objektu sarakstā, kas reāli apdraudētu mūs... Šķiet ir izskaitļota iespēja par kaut kādu 2800.gadu, kad ir 0,3% iespēja... vēl, šķiet, 2040.gadā ir mazmazītiņa iespēja... Apofiss, vismaz pagaidām, jau ir izslēgts no bīstamības zonas, jo ir maz ticams, ka 2029.gadā spēs trāpīt nepilnu kilometru platā gravitācijas "caurumā", kas izmainītu tā orbītu tieši tik, lai 2036.gadā trāpītu Zemei.... Bet principā tieši šī citu objektu iepriekš nenosakāmā gravitācijas iedarbība ir galvenais potenciālo risku faktors (jo orbītas noteiktas ir jau pāris simtiem tūkstošu asteroīdu). Ja teiksim kāda ilgperioda komēta atgriežoties Saules sistēma patrāpās pa ceļam Jupiteram, nevar izslēgt, ka orbīta izmainās tā, ka var šķērsot Zemes ceļu....






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE